Plenēra noskaņas

Latgales vēstniecībā GORS 8. aprīlī 16.00 tiks atklāta Rēzeknes mākslinieka Pāvela Ostapceva ainavu izstāde „Plenēra noskaņas”. Tajā autors caur saviem darbiem izstāsta četrus stāstus par darbu tapšanu Krāslavas un Riebiņu plenēros, ceļojumā kopā ar kolēģiem Tatros, kā arī ved skatītāju līdzi vientuļos klejojumos dabā, kur gleznoti klusi dabas stūrīši un iejūtīgas Latgales ainavas dažādos gadalaikos.

Gleznošana plenērā bija pazīstama arī agrāk, tomēr kā metode tā iezīmējās 19.g.s vidū Francijā ar Barbizonas skolas rašanos. Plenēra principus glezniecībā tālāk attīstīja franču impresionisti, jo, tikai strādājot dabā, visprecīzāk var izjust gaismas un atmosfēras kustību, iedzīvināt gleznā nemitīgi mainīgo ainavu, vibrējošās gaismēnas.

Šodien plenēra glezniecībai, galvenokārt Austrumeiropā, blakus apmācības metodei piemīt arī cita funkcija – tā kalpo kā profesionālu mākslinieku īslaicīga kopā sanākšanas, pieredzes apmaiņas un socializēšanās forma. Latvijā plenēri bieži tiek organizēti kā vietas identitāti aktualizējoši kultūras notikumi, kas sevī ietver mākslinieku tikšanos ar sabiedrību, diskusijas, improvizētas izstādes un citas aktivitātes. Tas, neapšaubāmi, ir arī veids, kā uzturēt spēkā tradicionālās glezniecības vērtības, īpaši ainavu glezniecības tradīcijas.

Plenēri notiek visos Latvijas novados, tomēr ar īpaši bagātām tradīcijām izceļas Latgale. Riebiņu muižā jau 20.gs. sākumā darbojies mākslinieku nams, kas bijusi populāra mākslinieku pulcēšanās un darba vieta.  2014. gadā ar pašvaldības atbalstu šeit atjaunota starptautisku plenēru kustība. Tradīcijām bagāts, ar gandrīz četrdesmit gadus garu vēsturi ir Krāslavas plenērs, kas nes tā dibinātājas Rutas Barčas vārdu.

Pāvels Ostapcevs dzimis Rēzeknē 1958. gadā, no 1975. līdz 1979. gadam mācījies tradīcijām bagātajā K. Savicka Penzas Mākslas skolā, kur apgūst zīmēšanu un gleznošanu, kas balstīta krievu reālistiskās mākslas tradīcijā. Mākslinieks strādājis dažādās grafikas tehnikās (linogriezums, mecotinta, oforts u.c.), veidojis plakātus, strādājis interjera dizaina jomā. Tomēr plašākai sabiedrībai mākslinieks pazīstams kā virtuozs ainavists. Viņš savu rokrakstu izkopis regulārā darbā, sarīkojis ap 10 personālizstādes, ir aktīvs grupas tematisko izstāžu dalībnieks.

Mākslinieks bieži glezno dabā. Izsekojot viņa darbu nosaukumiem un noskaņām, gūstam emocionālu priekšstatu par Latgalei raksturīgo ainavu, vibrējošo gaismēnu un krāsu mainību. Impulsus jauniem gleznieciskiem meklējumiem un eksperimentiem viņš gūst, strādājot kopā ar kolēģiem plenēros Latvijā, kā arī dodoties tālākos ceļojumos. Kā saka mākslinieks, īsta plenēra noskaņa valdījusi Tatru kalnos Slovākijā, kur gleznots kopā ar Jāzepu Pīgozni, Edmundu Lūci, Juri Bindemani, citiem.

Izstādi papildina informatīvs materiāls no Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja, kā arī mākslinieka personiskā arhīva. Izstāde būs apskatāma līdz 30. aprīlim.