ORGANismi 2022

Oktobris Latgales vēstniecībā GORS tradicionāli ir nu jau 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” norises mēnesis, šogad klausītājus Rēzeknē pulcējot no 6. līdz 8. oktobrim. Festivāla mākslinieciskā vadītāja un iedvesmotāja, ērģelniece Iveta Apkalna gatavošanos šī gada festivālam dēvē par pazudušā festivāla meklējumiem, tā kā 2021. gada oktobrī plānotais festivāls “ORGANismi” neizskanēja, jo tieši dienu pirms tā atklāšanas, Latvijā tika atcelti visi publiskie kultūras pasākumi. “Šī šķietami savdabīgā festivāla numerācija – 6./7. “ORGANismi” – noteikti būs mums labvēlīga, tā kā saskaitāmo summa ir maģiskais skaitlis 13, kas man vienmēr bijis laimīgs!”

Festivālā saglabāts tā iepriekš iecerētais tematiskais strāvojums – “Pēctecība, mantojums, paaudzes”, aicinot aizdomāties par to, cik vērtīgu mantojumu esam saņēmuši no mūsu priekštečiem, vai protam to novērtēt, akcentējot muzikālo mantojumu kā organismu, kas nav nākamajām paaudzēm nododams lielums nemainīgā formā un saturā. 

Iveta Apkalna atzīst: “Pēctecība, mantojums, paaudzes ir tas, ko mēs saņemam no mūsu priekštečiem, nododam tiem, kas ir un būs pēc mums; tas, ko mēs vienmēr ņemam līdzi savā prātā, sirdī un reizēm arī ceļasomā nošu formātā, nododam to tālāk, tomēr katrai notij mēs piešķiram jaunu dvēseli un garu. Komponistu un mūziķu paaudžu pēctecība un mantojums ir iedvesmojis mūs un, es ceru, iedvesmos arī festivāla klausītājus”.

Arī Ivetas biogrāfijā nolasās festivāla pēctecības vēstījums. Viņas dzimtā ir vairākas mūziķu paaudzes. Iveta, kas ir mantojusi savu vecāku un vecvecāku muzikalitāti, turpināja savas mammas pianistes izglītības ceļu, taču vēlāk pievērsās sava vectēva un vecvectēva – ērģelnieka profesijai. Šodien Iveta Apkalna ir pasaulē atzīta ērgeļniece, kura cita starpā ir arī Elbas filharmonijas titulētā ērģelniece, kura rod laiku un enerģiju sadarboties ar savas dzimtās pilsētas, Rēzeknes koncertzāli – Latgales vēstniecību GORS. 

ORGANISMI 2022 | PĒCTECĪBA. Mona Rozdestvenskyte (Vācija), ērģeles
Ceturtiena, 6. oktobris 18.00, Mazā zāle, 10,00–12,00 €

Festivāla atklāšanas diena, ceturtiena, 6. oktobris, būs veltīta jaunās ērģelnieku paaudzes daiļradei, kad ar koncertu plkst. 18.00 festivālu “ORGANismi” uzsāks Vācijā dzīvojošā ērģelniece Mona Rozdestvenskyte. Viņa ir vairāku starptautisku ērģeļmūzikas konkursu laureāte, kopš 2021. gada arī Brēmenes Sv. Johana prāvestu baznīcas mūzikas direktore un ērģelniece. Koncerta iesākumā klausītāji varēs novērtēt arī Rēzeknes ērģelnieku Pētera un Nellijas Sarkaņu dinastijas turpinātāja, Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņa Oskaru Kalniņu ērģeļspēli un improvizācijas.

ORGANismi 2022. PAAUDZES. ĶEPAS, ŪSAS UN MINKĀNS. Koncertizrāde
Piektdiena, 7. oktobris 18.00, Mazā zāle, 15,00 €

Piektdien, 7. oktobrī, plkst. 18.00 koncertizrāde “Ķepas, ūsas un Minkāns” iezīmēs festivāla tēmas sadaļu “Paaudzes”, kur rakstnieces Margitas Gūtmanes sirsnīgajos, labestīga humora piepildītajos stāstos un komponistes Ilonas Rupaines mūzikā, kaķis Minkāns, līdzīgi cilvēkbērnam, sapņos, raudās, dosies lasīt mellenes, ķers rudens lapas, apmaldīsies miglā un piedzīvos daudz citu brīnišķīgu notikumu. Ģimeniskās koncertizrādes stāstu izstāstīs J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu koris, Rēzeknes kamerorķestris, ērģelniece Iveta Apkalna, aktieri un leļļu animatori Rūdolfs Apse un Elīna Bojarkina. Izrādes režisors – Edgars Niklasons, māksliniece Evita Bēta, diriģenti Anda Lipska un Jānis Stafeckis. 

ORGANismi 2022. MŪZIĶIS UN VIŅA SKATUVES TĒRPS. Oresta Silabrieža saruna ar tērpu mākslinieci Eviju Dāboliņu
Sestdiena, 8. oktobris 17.00, 2. st. sarunu telpa, bezmaksas

Festivāla noslēdzošo dienu, 8. oktobri, plkst. 17.00 aizsāks saruna “Mūziķis un viņa skatuves tērps”, kad ar latviešu dizaineri un tērpu mākslinieci Eviju Dāboliņu par mūziķa, īpaši ērģelnieka skatuves tērpa veidošanas, nēsāšanas niansēm un īpatnībām sarunāsies mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

ORGANismi 2022. MANTOJUMS. IVETA APKALNA, LNSO UN VAK "LATVIJA"
Sestdiena, 8. oktobris 18.00, Lielā zāle, 12,00-17,00 €

Plkst.18.00 sekos Ivetas Apkalnas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” koncerts GORS Lielajā zālē. Diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā koncertā skanēs franču romantiskās mūzikas pārstāvja Aleksandra Gilmāna un amerikāņa Ārona Koplenda ērģeļsimfonijas. Savukārt diriģenta Māra Sirmā vadībā izskanēs Filipa Glāsa 7.simofnija, kā arī komponista Pētera Vaska “Veni Domine” Latvijas pirmatskaņojums.

No 6. līdz 23. oktobrim GORS 2. stāva foajē būs apskatāma latviešu dizaineres un tērpu makslinieces Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”. Izstāde tiks atklāta 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi laikā, turklāt 8. oktobrī plkst. 17.00 būs iespējams apmeklēt mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža un Evijas Dāboliņas sarunu "Mūziķis un viņa skatuves tērps". Izstādes koncepcijas autors – scenogrāfs Aigars Ozoliņš.

Latviešu dizainere un tērpu māksliniece Evija Dāboliņa katram skatuves tērpam atrod savu īpašo un neatkārtojamo māksliniecisko risinājumu. Retrospektīvā izstādē aplūkojami XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentu un deju lieluzveduma “Māras zeme” tērpi, rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubilejas izrādes tērpi, ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķu grupas “Raxtu raxti”, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un horeogrāfa Jāņa Purviņa skatuves tērpi, tērpi no JVLMA Operstudijas “Figaro” iestudējumiem “Dzirnavniece” un “Arlekīns”, un tērpu un dejas uzveduma “Krustdūriens”. 2022. gadā Evija Dāboliņa pievērsās glezniecībai, izstādē aplūkojams gleznu cikls “Akmens atmiņa”. 

Evija Dāboliņa ir profesionāla tērpu māksliniece, stiliste. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1998. gadā. Papildinājusi zinības Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras katedrā un Londonas St. Martin’s koledžā.

Ar tematiskām kolekcijām - horeogrāfiskiem inscenējumiem piedalījusies un ieguvusi galvenās balvas modes skatēs Latvijā un Lietuvā. Ilgus gadus veidojusi tērpus un stilu vērienīgiem TV šoviem, populāriem televīzijas raidījumiem (“Prāta banka”, “Savādi”, “Ak, kungs” u.c.) ziņu raidījumiem TV3, korporatīvajām ceremonijām, muzikālām izrādēm, modes skatēm, neskaitāmām reklāmām un izglītojošām filmām, deju lielkoncertiem un deju izrādēm, populārās un postfolkloras mūziķu kopu koncertprogrammām un dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursam, profesionālo koru un orķestru koncertiem, iestudējumiem - Astora Pjacollas operai-tango “Marija no Buenosairesas”, M. Māterlinka muzikālajai feerijai “Zilo putnu meklējot”; Ž. Ofenbaha operetei “Orfejs pazemē”, F. Buzoni operas viencēlienam “Arlekīns”, Dž. Paizjello “Dzirnavniece”, I. Kalniņa muzikālajam uzvedumam “Imants un Ziedonis” (Latvijas Radio koris, R. Kaupers), tērpi izrādēm “Cilvēks Karamazovs” (Latvijas Nacionālais teātris), deju lieluzvedumiem “Lec, saulīte!”, “Gredzenus mijot”, “Vēstījums rakstos”, “Brīdis pirms”.

Evija ir veidojusi tērpus liela mēroga kultūras norisēm kā “Lielā Mūzikas balva” 2014. gadā, “Mūzikas Gada balva” 2014. gadā , Latvijas Republikas deviņdesmitgades sarīkojums, Rīgas svētku lieluzvedums “Lielpilsētas sapņi” 2013. gadā, Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku koncerti 2008. un 2013. gadā, Pasaules koru olimpiāde 2014. gadā, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki “Līdz varavīksnei tikt” 2015. gadā, “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” un 3. Eiropas Koru olimpiādes Atklāšanas ceremonija - skatuves noformējuma tērpi.

Evija Dāboliņa veidoja dizainu 2018. gadā Hamburgas Elbas Filharmonijas izdotajam Ivetas Apkalnas kompaktdiskam “Light and dark”, bija 2018. gada XXVI Vispārējie Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertu solistu tērpu, dejotāju tērpu, pavadošo mūziķu, solistu, koncerta vadītāju, virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu skatuves tērpu, virsdiriģentu un virsvadītāju Goda rozešu, Lielās balvas un laureātu balvu koncepcijas autore, rokoperas “Lāčplēsis” atjaunotās versijas tērpu autore.

Evija rūpējas par ērģelnieces Ivetas Apkalnas un pianista Reiņa Zariņa, Valsts Akadēmiskā kora “LATVIJA” koncerttērpiem. 2021. gadā viņa veidoja koncerta solistu un vadītāju tērpus Svētku dziesmu vakaram, “BrāliBrāli”, kas norisinājās Mežaparka Lielajā estrādē.

Mākslinieces klientu lokā ir arī grupa “Auļi”, “Raxtu raxti”, raidījumu vadītāja radio, ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare un citi.

Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Festivālu, sadarbojoties ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu “Johannus Eclessia” iegāde 2014. gadā, ļaujot Latgales vēstniecībai GORS kļūt par pirmo koncertzāli Latvijā, kurā līdz ar jauno instrumentu bija iespējams atskaņot vēl plašāku muzikālo repertuāru, īstenot jaunas sadarbības formas un skanējumus. Spēlējoties ar vārdiem organ (grieķu val. ērģeles) un organismi, festivāla rīkotāji atklāj vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas.

Šo gadu laikā veidotas programmas sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pianistu Juri Žvikovu. Festivālā viesojušies ārvalstu ērģelnieki – Ansgars Valenhorsts, Nadži Hakims un Marijas-Bernadete Djuforse, Lāslo Fassangs un Barbara Denerleina, Valentīns Feodorofs, arfiste Jūlija Kristīne Lukana. 2020.gada ORGANismu koncerts “Apkalna, Pauls un LNSO” saņēma “Kilograms kultūras 2020” balvu kategorijā “Mūzika”. Tāpat katru festivāla reizi tapis jauns uzvedums, piedaloties jaunajiem J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas talantiem – Raiņa gada iedvesmots bija skatāms teatrāls uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”, tapa Renāra Kaupera mūzikas iedvesmots uzvedums “Viens prāts ar otru”, klātesot pašam autoram, Shipsea (Jāņa Šipkēvica), Ivetas Apkalnas un JIRMV meiteņu kora “Krelles” saspēlē tapa koncertstāsts “Origin”. Šopavasar GORĀ bija izrādīts pērnā gada festivālam gatavotais koncertuzvedums “Ķiršu koks pēc itāļu rakstnieces Andželas Noreti grāmatas “Mans vectēvs bija ķiršu koks” motīviem, sadarbojoties ar aktieris Gundaru Āboliņu un režisori Inesi Mičuli. 

Biļetes uz festivāla koncertiem sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā. Biļešu cena no 10,00 līdz 17,00 €, GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 10 % atlaide.