Cits

Gada digitālais līderis – uzņēmējs

12.12.2025 - 11:55
Latgales vēstniecība GORS saņem apbalvojumu nominācijā “Gada digitālais līderis – uzņēmējs” Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā konkursā “Latgales uzņēmēju gada balva 2025”.
 
Balva piešķirta par aktīvu digitālo rīku un sociālo tīklu izmantošanu, lai sasniegtu plašu auditoriju, kā arī par koncertu tiešraižu un virtuālo pasākumu nodrošināšanu. Ar savu inovatīvo pieeju digitālajiem risinājumiem GORS paplašina kultūras pieejamību, sniedz iespēju klausītājiem un skatītājiem piedzīvot notikumus arī attālināti un veicina Latgales kultūras starptautisko atpazīstamību.
 
Balvu pasniegšanas rīkotāji uzsvēra, ka GORS būtiski stiprina Latgales identitāti un spilgti demonstrē, kā mūsdienīgas tehnoloģijas var atbalstīt kultūras attīstību un reģiona tēla veidošanu. Tāpat tika izcelts, ka GORS ir labākā vieta akustiskajiem koncertiem Baltijā, ko augstu novērtē pasaules līmeņa mūziķi.
 
Balvu pasniegšanas ceremonija notika 11. decembrī Latgales vēstniecībā GORS, pulcējot uzņēmējus un organizāciju pārstāvjus no visa Latgales reģiona. 

GORS aicina piedalīties aptaujā

04.12.2025 - 10:13
Noslēdzot 2025. gadu, Latgales vēstniecība GORS vēlas atskatīties uz šajā laikā paveikto, palepoties ar sasniegumiem un rosināt ikvienu pasākumu apmeklētāju izteikt savu viedokli par koncertzāles darbību un sniegtajiem pakalpojumiem.


Atver anketu jaunā logā spiežot šeit

 
“Mēs vēlamies pateikties ikvienam no mūsu 130 000 apmeklētājiem, kas 2025. gadā bija klātesoši GORS un mūsu sadarbības partneru rīkotajos 1070 notikumos – populārās, klasiskās, džeza, tautas, pasaules mūzikas koncertos, teātra izrādēs, ģimeņu pasākumos, kino seansos, semināros un konferencēs, izstādēs un ekskursijās. Latgales vēstniecība GORS jau 12 gadus ir ne tikai nozīmīga un unikāla kultūras būve ar divām izcilām akustiskajām koncertzālēm, bet arī pilsētas un reģiona sociālās vides pozitīvo pārmaiņu sekmētājs, pilsētas popularizētājs, tūristu piesaistes objekts, kā arī vietējās ekonomikas veicinātājs. Par to liecina kaut vai fakts, ka kopš koncertzāles pirmsākumiem, to ir apmeklējuši gandrīz 1,8 miljoni cilvēku, kas pilsētai un reģionam ar izteiktām depopulācijas un sociālām problēmām ir teju neticams rādītājs,” saka SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle Diāna Zirniņa.
 
Līdzīgi kā iepriekš, arī 2025. gadā Latgales vēstniecība GORS veica savu būtiskāko un svarīgāko funkciju - profesionālās mākslas pasākumu nodrošinājums ne vien Rēzeknē, bet arī Austrumlatvijas reģionā. Šim mērķim šajā gadā tika piesaistīts 250 500 EUR liels finansējums no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Arī nākošajam gadam VKKF projektu konkursā jau ir saņemts atbalsts 240 000 EUR apmērā 40 dažādiem profesionālās mākslas pasākumiem.
 
Latgales vēstniecība GORS aktīvi sadarbojas ar esošajiem un jauniem telpu nomniekiem, kuru pārziņā lielākoties ir plašizklaides pasākumi, arī semināri, konferences. GORS iespējas ir mākslinieciskajā aspektā pievilcīgas gan Latvijas, gan arī ārvalstu mūzikas kolektīviem un māksliniekiem. 2025. gadā uz GORS skatuves ir uzstājušies mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Čehijas, Jaunzēlandes, Vācijas, Francijas, Ukrainas, Izraēlas, Turcijas, Somijas, Argentīnas.
 
“Latgales vēstniecība GORS turpina rūpēties par latgalisko notikumu veidošanu, turpina sadarbību ar latgalisko pasākumu rīkotājiem. Tiek turpinātas arī citas jau iesāktās tradīcijas – Starptautisko ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi, vasaras notikumu sērija #VasaliGorā, kā arī veidotas jaunas. GORS skatuvi iecienījuši arī Rēzeknes un Rēzeknes novada kolektīvi – 2025. gadā svinējām jauktā kora “Ezerzeme” 70 gadu jubileju, notikusi sadarbība deju studijas “Dynamic Hit” mūsdienu deju koncerta un Latgales Mūzikas un mākslas skolas koncertu rīkošanā. GORS telpās regulāri notiek dažādu Latgales uzņēmumu un organizāciju semināri, konferences. GORU apmeklē arī Rēzeknes, citu novadu bērni un jaunieši, baudot daudzveidīgu Latvijas Skolas somas pasākumu un kino seansu programmu. Koncertzālē rezidējošais profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” un Rēzeknes bigbends regulāri piedalās dažādos GORS un pilsētas rīkotajos pasākumos”, stāsta GORS Mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine.
 
GORS darbu atzinīgi novērtē arī nozares profesionāļi. 2025. gadā Latgales vēstniecībā GORS pirmatskaņojumu piedzīvojušā koncertprogramma “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” saņēma Lielo Mūzikas balvu, par pērnā gada koncertuzvedumu “DZIEDinĀŠANA. Diriģentes Andas Lipskas jubilejas koncertuzvedums” saņēmām Kormūzikas balvu kategorijā “Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas".
 
Arī 2026. gads Latgales vēstniecībā GORS solās būt krāšņs un daudzveidīgs. Lai labāk izprastu apmeklētāju vēlmes, aicinām veltīt brīdi, aizpildot Aptauju par Latgales vēstniecības GORS darbību un sniegtajiem pakalpojumiem 2025. gadā. Aptauja pieejama TE

ORANŽĀ ISTABA - STIKLA STĀSTI

26.11.2025 - 08:13
No 25. novembra līdz 10. decembrim, stikla paviljonā pie Latgales vēstniecības GORS, būs skatāma sabiedrības iesaistes instalācija “Oranžā istaba – stikla stāsti”, kas norisinās ANO kampaņas  “16 dienas pret vardarbību pret sievietēm” ietvaros.
 
Izstādes mērķis ir mudināt sabiedrību ieraudzīt vardarbību nevis kā privātu traģēdiju, bet kā kopīgu atbildību. Tā aicina lauzt klusēšanas kultūru, kas līdz šim ļāvusi vardarbībai turpināties nepamanītai. Instalācija rosina ikvienu aizdomāties – gan par sevi, gan par sievietēm un meitenēm, kas dzīvo mūsu vidū. Vardarbība mīl klusumu. Bet klusēšana vairs nav risinājums.
 
“Oranžā istaba – stikla stāsti” ir caurspīdīga telpa sabiedrības redzeslokā, kurā apmeklētāji var dzirdēt reālu sieviešu balsis un stāstus par piedzīvoto vardarbību. Tas ir māksliniecisks un sociāls aicinājums ieraudzīt, sadzirdēt un rīkoties. Šī instalācija simbolizē gan kluso liecību, gan drošu telpu dialogam – vietu, kur sabiedrība tiek aicināta pārtraukt vienaldzību.
 
Ar šo darbu Centrs MARTA Rēzekne aicina izkāpt ārpus līdzšinējām klusēšanas sienām un redzēt to, kas ilgstoši bijis apslēpts. Šī instalācija radīta tādēļ, ka pārāk daudz stāstu joprojām paliek nesadzirdēti.
Tava uzmanība. Tava balss. Tavs vēstījums. Tie ir daļa no pārmaiņām.
 
Izstāde nav vien pasīva pieredze – tā ir dzīva, līdzdalību rosinoša telpa. Centrs MARTA aicina arī apmeklētājus ierunāt savu pieredzi audio formātā, izmantojot uz vietas pieejamo QR kodu, lejuplādēt savu vēstījumu. Šī iniciatīva aicina atvērt sabiedrisko telpu pieredzei, kas pārāk bieži paliek aiz slēgtām durvīm.
 
“Oranžā istaba ir kā caurspīdīgs liecinieks – klusējošs un spēcīgs vienlaikus. Tā dod balsi tiem, kurus pārāk ilgi nav dzirdējuši,” saka Centrs MARTA Rēzeknes filiāles vadītāja Alīse Potaša.
 
Par kampaņu “16 dienas pret vardarbību”:
“16 dienas pret vardarbību pret sievietēm” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas rosināta starptautiska kampaņa, kas norisinās ik gadu no 25. novembra (Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai) līdz 10. decembrim (Starptautiskā cilvēktiesību diena). Tā vieno sabiedrību visā pasaulē kopīgā aicinājumā rīkoties pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm.
 
Rēzeknē šī būs pirmā reize, kad kampaņa iegūst šādu redzamību publiskajā telpā, padarot “Oranžo istabu” par inovatīvu soli sabiedrības līdzdalības veicināšanā Latgalē.
 
Šī izstāde ir daļa no projekta “Oranžā plaisa: redzamība, atbalsts un pārmaiņas – atbalsts Centra MARTA Rēzeknes filiāles darbībai, veicinot Latgales reģiona sieviešu un ģimeņu drošību, sabiedrības iesaisti un ilgtspējīgu attīstību.”
 
Projektu īsteno: Biedrība Centrs MARTA
„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.”
Par saturu atbild Biedrība Centrs MARTA Rēzeknes Filiāle.
 
Ziņu sagatavoja centrs MARTA

GORĀ NOTIEK 10. ORGANISMI

13.10.2025 - 13:21
No 10. oktobra Latgales vēstniecībā GORS norisinās 10. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”. Festivāla pirmajās dienās klausītāji piedzīvoja unikālu un neaizmirstamu notikumu “APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ”, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, diriģenta Andra Pogas un Ivetas Apkalnas koncertu “APKALNA.SALONENS.LNSO”, kā arī dokumentālo portretfilmu “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”. Festivāls turpinās, un noslēguma koncertizrāde “ATMIŅU GLABĀTĀJAM PA PĒDĀM” gaidāma 17. oktobrī.
 
Festivāla atklāšanas vakarā, 10. oktobrī, klausītāji piedzīvoja muzikāli dramaturģisku notikumu “APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ”, kurā ērģeļniece Iveta Apkalna un aktieris Kaspars Znotiņš apvienoja spēkus, lai radītu emocionāli piesātinātu stāstījumu. Tajā skanēja J. G. Gētes “Fausta” fragmenti Kaspara Znotiņa lasījumā, mijoties ar spilgtiem ērģeļdarbiem Ivetas Apkalnas izpildījumā. Īpašu atmosfēru koncertam piešķīra tēlnieka Kirila Panteļejeva veidotie mītisko putnu silueti.
 
11. oktobrī izskanēja festivāla centrālais notikums “APKALNA. SALONENS. LNSO” ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, diriģenta Andra Pogas un ērģelnieces Ivetas Apkalnas līdzdalību. Koncertprogrammā izskanēja Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Nāve un apskaidrība”, Latvijas pirmatskaņojums – Esa-Pekka Salonena “Sinfonia concertante for Organ and Orchestra”, kā arī bija iespēja dzirdēt latviešu komponista Raimonda Tigula pārsteiguma skaņdarbu.
 
Tāpat festivāla apmeklētājiem, 12. oktobrī, bija iespēja noskatīties dokumentālo portretfilmu “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna” un piedalīties tikšanās reizē ar mākslinieci un filmas veidotājiem.
 
Lai arī daudzi festivāla notikumi jau aizvadīti, festivāls vēl nav noslēdzies – tā noslēguma koncertizrāde “ATMIŅU GLABĀTĀJAM PA PĒDĀM” notiks 17. oktobrī. Koncertizrādē piedalīsies Iveta Apkalna un MIKC LMMV J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Koncertuzvedums būs atmiņu ceļojums-detektīvs, cenšoties atminēties spožākos pagājušās desmitgades “ORGANismu” mirkļus bērniem domātajos koncertos. “Stāsta centrā ir Atmiņu Glabātājs. Viņš ir tēls, kurš zina, kas ir, bet nezina, kāpēc ir un no kurienes radies, kā šeit attapies. Viņam ir tik daudz jautājumu par notiekošo, ka neatliek nekas cits, kā meklēt uz jautājumiem atbildes tajā, kas pieejams visapkārt - koncertzālē, mūziķos, bērnos, dziesmās, atmiņu albumos un labā sajūtā, kas ieperinājusies pakrūtē un skaidri vēstī - te notiek kaut kas īsts un no sirds”, stāsta iestudējuma scenārija autore Rasa Bugavičūte-Pēce.
 
 
 
Par festivālu:
Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Festivāla mākslinieciskā vadītāja ir Rēzeknē dzimusī ērģelniece Iveta Apkalna, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm – instrumentālistēm. Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu “Johannus Eclessia” iegāde 2014. gadā, ļaujot Latgales vēstniecībai GORS kļūt par pirmo koncertzāli Latvijā, kurā līdz ar jauno instrumentu bija iespējams atskaņot vēl plašāku muzikālo repertuāru, īstenot jaunas sadarbības formas un skanējumus. Spēlējoties ar vārdiem organ (grieķu val. ērģeles) un organismi, festivāla rīkotāji atklāj vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas.
 
10. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

10. ērģeļmūzikas festivāls ORGANISMI

02.10.2025 - 11:52
10.–17. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS norisināsies 10. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kas šogad svin savu desmitgadi. Četri notikumi, kas pārsteigs ar krāšņu koncertu un koncertuzvedumu piedāvājumu, apkopos festivāla desmitgadē piedzīvoto un ļaus satikt gan labi zināmus, gan jaunus festivāla mākslinieciskās vadītājas Ivetas Apkalnas aicinātus mūzikas draugus – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, diriģentu Andri Pogu, aktierus Kasparu Znotiņu un Vari Klausītāju, portrtetfilmas “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna” radošo komandu.
 
Festivāla mākslinieciskā vadītāja, pasaulē zināmākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna saka: “Desmitie “ORGANismi” – tas nav, bet reizē arī ir daudz, jo noturēt festivālu tik radošas intensitātes un iedvesmas līmenī nav viegli! Mūsu moto vienmēr ir bijis – pārsteigt sevi un klausītājus. Mēs to turpinām un turpināsim darīt.” 
 
Pirmais pārsteigums klausītājus sagaidīs jau 10. oktobrī, kad festivāla Atklāšanas Nakts koncerta “APKALNA.FAUSTS.ZNOTIŅŠ” īpašajā atmosfērā, ko papildinās tēlnieka Kirila Panteļejeva veidotie mītisko putnu silueti, skanēs ne vien Ivetas atskaņotie ērģeļdarbi, bet arī J. G. Gētes traģēdijas “Fausts” fragmenti aktiera Kaspara Znotiņa lasījumā. Sestdienas koncerta “APKALNA.SALONENS.LNSO” centrālais notikums būs mūsdienu somu komponista un diriģenta Esa-Pekka Salonena vērienīgā darba “Sinfonia concertante for Organ and Orchestra” Latvijas pirmatskaņojums. Pirms diviem gadiem šī darba pasaules pirmatskaņojumā Polijā, kur solo partiju atskaņoja Iveta Apkalna, pie diriģenta pults stājās pats autors. Par Ivetas izcilo reģistrācijas mākslu un perfekto tehnisko izpildījumu, Salonens izteicās arī nupat septembrī piedzīvotajā dokumentālajā portretfilmā “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”, kuras pirmizrāde uz GORS lielā ekrāna būs skatāma 12. oktobrī. Filmas seansā klātesošas būs gan pati Iveta, gan filmas režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Zane Ozoliņa. Festivālu “ORGANismi” noslēgs tradicionālais un bērnu auditorijā īpaši gaidītais notikums – jauna koncertuzveduma pirmizrāde. Šoreiz, režisores Māras Zaļaiskalns un scenārija autores Rasas Bugavičutes-Pēces rosināti, atskatīsimies uz festivāla desmitgadē atskaņotajiem skaņdarbiem, dziesmām, dažādajiem tēliem. Koncertuzveduma “ATMIŅU GLABĀTĀJAM PA PĒDĀM” galvenās darbojošās personas būs aktieris Varis Klausītājs, ērģelniece Iveta Apkalna, MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas bērnu kora dalībnieki un instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā.  
 
Festivāla jubilejas viesiem būs iespēja baudīt īpašo svētdienas vēlbrokastu piedāvājumu GORS restorānā ZĪDS, kā arī iegādāties speciāli jubilejai radītos suvenīrus.
 
Pasākuma programma:
Festivāla atklāšanas nakts koncertā ērģelniece Iveta Apkalna un aktieris Kaspars Znotiņš satiksies programmā “APKALNA.FAUSTS.ZNOTIŅŠ.”, kurā Johana Volfganga Gētes nemirstīgās traģēdijas “Fausts” lasījumi un Arvo Perta, Petra Ebena, Kamila Sensānsa, Johana Sebastiāna Baha un citu komponistu sacerējumi, neparastā scenogrāfija un gaismu partitūra aizvedīs klausītājus misticisma, filozofijas un mūžīgi neatrisināmo jautājumu pasaulē.
 
Koncerta programmā - Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Nāve un apskaidrība”, mūsdienu somu komponista un diriģenta Esa-Pekka Salonena “Sinfonia concertante for Organ and Orchestra” pirmatskaņojums Latvijā (darba pasaules pirmatskaņojums ar solisti Ivetu Apkalnu un komponistu pie diriģenta pults notika 2023. gada janvārī Katovices koncertzālē Polijā) un pārsteiguma skaņdarbs no latviešu komponista Raimonda Tigula.
 
Šī gada februārī Berlīnē, "Avant Premiere" Kultūras filmu tirgus programmā prezentēta topošā Latvijas Televīzijas filma "Erģeles naktī". Tā tapusi sadarbībā ar starptautisko kultūras kanālu "ARTE" un Vācijas sabiedrisko televīziju "NDR". Filma vēsta par pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Filmas režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Zane Ozoliņa, montāžas režisors – Māris Martušs, operators – Edgars Bite, producente – Luīze Nagle, LSM kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle. Pēc filmas - saruna ar filmas radošo komandu un ērģelnieci Ivetu Apkalnu.
 
Jau tradicionāli festivāla neatņemama sastāvdaļa ir muzikāli skatuvisks jaundarbs gados jaunākiem mūzikas cienītājiem un ģimenēm. Desmito festivālu “ORGANismi” noslēgsim 17. oktobrī ar koncertizrādi bērniem, kurā piedalīsies Iveta Apkalna un MIKC LMMV J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Koncertuzvedums būs atmiņu ceļojums-detektīvs, cenšoties atminēties spožākos pagājušās desmitgades ORGANismu mirkļus bērniem domātajos koncertos. “Stāsta centrā ir Atmiņu Glabātājs. Viņš ir tēls, kurš zina, kas ir, bet nezina, kāpēc ir un no kurienes radies, kā šeit attapies. Viņam ir tik daudz jautājumu par notiekošo, ka neatliek nekas cits, kā meklēt uz jautājumiem atbildes tajā, kas pieejams visapkārt - koncertzālē, mūziķos, bērnos, dziesmās, atmiņu albumos un labā sajūtā, kas ieperinājusies pakrūtē un skaidri vēstī - te notiek kaut kas īsts un no sirds”, stāsta iestudējuma scenārija autore Rasa Bugavičūte-Pēce.
 
Par festivālu:
Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Festivāla mākslinieciskā vadītāja ir Rēzeknē dzimusī ērģelniece Iveta Apkalna, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm – instrumentālistēm. Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu “Johannus Eclessia” iegāde 2014. gadā, ļaujot Latgales vēstniecībai GORS kļūt par pirmo koncertzāli Latvijā, kurā līdz ar jauno instrumentu bija iespējams atskaņot vēl plašāku muzikālo repertuāru, īstenot jaunas sadarbības formas un skanējumus. Spēlējoties ar vārdiem organ (grieķu val. ērģeles) un organismi, festivāla rīkotāji atklāj vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas.
10. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Kultūras notikumi oktobrī

26.09.2025 - 15:55
Oktobris Latgales vēstniecībā GORS būs īpašs – šogad norisināsies jau desmitais festivāls “ORGANismi”, kas gadu gaitā izaudzis par nozīmīgu notikumu. Tā programmā būs iespēja piedzīvot muzikāli daudzveidīgus notikumus un tikties ar festivāla māksliniecisko vadītāju Ivetu Apkalnu, kā arī ar tādiem māksliniekiem kā Kaspars Znotiņš, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu. Tāpat oktobrī GORĀ notiks arī vairākas teātra viesizrādes – Liepājas teātra psiholoģiskā drāma “Ziloņa dziesma” un izrāde “Dziesmu svētki”, kas caur humoru un pārdomām pievēršas sabiedrības kopīgajai balsij. Mēneša izskaņā Mazajā zālē izskanēs arī TRIO Raulin – Bekkas – Biayenda koncerts, kurā savīsies džeza un Āfrikas ritmi.
 
GORA GARI. Kirila Panteļejeva izstāde
Līdz 9. novembrim, Mākslas galerija
“Šī brīža realitāte ir visai grūti uztverama, skatoties caur ierastās ikdienas prizmu. Katra jauna diena pārsteidz ar arvien neticamākām ziņām, prognozēm un pareģojumiem. Gribas ticēt pozitīviem scenārijiem, paļauties uz augstākiem spēkiem un noticēt brīnumam. Ļaujoties šai sajūtai, savā projektā ”Gora gari” vēlos pievērsties senai mitoloģijai un integrēt tēlus no tālās pagātnes aktuālā vēstījumā,” par izstādi stāsta mākslinieks Kirils Panteļejevs.
 
TĒLNIEKAM LEO JĀNIM BRIEDĪTIM 100. Piemiņas izstāde
Līdz 9. novembrim, 1. stāva semināru telpa
Ziemeļlatgale slēpj sevī daudz neizpētītu kultūras vērtību, tostarp izcilu personību biogrāfijas, viņu izcelsmes vietas un sasniegumus pasaules mākslā. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli – 100 gadi kopš Leo Briedīša dzimšanas, ir tapusi piemiņas izstāde, kura atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.
 
Lielākais komēdijas un izklaides notikums Latgalē. Jau trešo gadu Latvijā norisināsies “Rudens depresija”. Pasākuma programmā – vakara vadītājs: Renārs Zeltiņš, izklaidējošas aktivitātes kopā ar Baibu Sipenieci-Gavari un Valteru Krauzi, stand-up no “Comedy Latvia”: Rūdolfs Kugrēns, “RIGA stand-up”: Antons Gerasimovs, Aleksandrs Margoļins, improvizācijas teātris “Spiediens”: Sanda Dejus, Juris Kozlovskis, Oskars Kozlovskis, aktuālās politiskās tēmas kopā ar Ernestu Cimanski. Vakara muzikālais pavadījums: “Dziļi Violets” ar Nauri Brikmani, BB brokastis dzīvajā, kopā ar Ufo u.c. pārsteigumi.
 
Visu laiku latviešu mīļākais lietvārds ir “nostalģija”, un kas gan vēl vairāk atgādinās par to, ja ne leģendārās grupas “Jumprava” dziesmas, kuras mums bijušas līdzās dažādās dzīves situācijās. Koncertā skanēs gan grupas populārākās dziesmas “Ziemeļmeita”, “Peldētājs”, “Ēna”, “Vēlreiz”, “Pa vējam”, “Lēna upe”, “Nedaudz par viņu” u.c., gan jauni skaņdarbi, gan sen piemirstas dziesmas jaunā skanējumā. Koncertos nemainīgi grupa uz skatuves kāps pilnā sastāvā.
 
Festivāla atklāšanas nakts koncertā ērģelniece Iveta Apkalna un aktieris Kaspars Znotiņš satiksies programmā “APKALNA.FAUSTS.ZNOTIŅŠ.”, kurā Johana Volfganga Gētes nemirstīgās traģēdijas “Fausts” lasījumi un Petra Ebena, Ferenca Lista, Johana Sebastiāna Baha un citu komponistu sacerējumi, neparastā scenogrāfija un gaismu partitūra aizvedīs klausītājus misticisma, filozofijas un mūžīgi neatrisināmo jautājumu pasaulē.
 
Koncerta programmā - Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Nāve un apskaidrība”, mūsdienu somu komponista un diriģenta Esa-Pekka Salonena “Sinfonia concertante for Organ and Orchestra” pirmatskaņojums Latvijā (darba pasaules pirmatskaņojums ar solisti Ivetu Apkalnu un komponistu pie diriģenta pults notika 2023. gada janvārī Katovices koncertzālē Polijā) un pārsteiguma skaņdarbs no latviešu komponista Raimonda Tigula.
 
Pavadiet nesteidzīgu rītu ar ģimeni un draugiem, baudot ēdienu dažādību, ko papildinās bagātīgais kafijas aromāts un rudenīgā noskaņa. Vēlās brokastis Restorānā ZĪDS ir ne tikai tradīcija, bet arī pieredze, ko novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Jūs sagaidīs izcils un daudzveidīgs ēdienu klāsts, dzērieni un nesteidzīga svētdienas atmosfēra. Rezervējiet galdiņu, zvanot pa tālruni 28080700. Priekšapmaksa pieejama latgalesgors.lv biļešu sistēmā vai klātienē Restorānā ZĪDS.
 
Šī gada februārī Berlīnē, "Avant Premiere" Kultūras filmu tirgus programmā prezentēta topošā Latvijas Televīzijas filma "Erģeles naktī". Tā tapusi sadarbībā ar starptautisko kultūras kanālu "ARTE" un Vācijas sabiedrisko televīziju "NDR". Filma vēsta par pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Filmas režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Zane Ozoliņa, montāžas režisors – Māris Martušs, operators – Edgars Bite, producente – Luīze Nagle, LSM kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.
Pēc filmas - saruna ar filmas radošo komandu un ērģelnieci Ivetu Apkalnu.
 
Jau tradicionāli festivāla neatņemama sastāvdaļa ir muzikāli skatuvisks jaundarbs gados jaunākiem mūzikas cienītājiem un ģimenēm. Desmito festivālu “ORGANismi” noslēgsim 17. oktobrī ar koncertizrādi bērniem, kurā piedalīsies Iveta Apkalna un MIKC LMMV J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Koncertuzvedums būs atmiņu ceļojums-detektīvs, cenšoties atminēties spožākos pagājušās desmitgades ORGANismu mirkļus bērniem domātajos koncertos.
 
Guntara Rača 60 gadu jubilejas koncertu sērijā skanēs tikai kopīgi ar Maestro Raimondu Paulu radītās dziesmas, no kurām daudzas jau kļuvušas par sava žanra klasiku un mūsdienu tautasdziesmām! Jūs gaida dzirkstošs prieks, lustīgas un laika pārbaudi izturējušas dziesmas, pamatīga līdzi dziedāšana un aizraujošs priekšnesums – īsts Maestro Raimonda Paula melodiju virpulis! Koncertos piedalīsies instrumentālā grupa, kā arī pats autors. 
 
Psihiatriskās klīnikas pacients Maikls ir pēdējais, kurš redzējis dakteri Lorensu pirms viņa pazušanas. Gribēdams saprast, kas noticis, apņēmības pilns slimnīcā ierodas dakteris Grīnbergs, lai iztaujātu pacientu. Abu saruna ievilks skatītājus smalkā psiholoģiskā spēlē, kurā atklāsies gan Maikla bērnības traumas, gan sarežģītās, gandrīz neesošās attiecības ar vecākiem, gan tas, kāpēc viņu tik ļoti fascinē ziloņi; taču – kur beidzas patiesība un sākas manipulācija, lai iegūtu to, ko viņš vēlas? Ar šo izrādi režisors Dmitrijs Petrenko turpina pētīt jauno cilvēku un pusaudžu emocionālo pasauli, to, kā sociālā vide un vecāki ietekmē cilvēka attīstību, viņa spējas emocionāli iekļauties sabiedrībā, attīstīties un pieaugt. Lomās: Kārlis Ērglis, Edgars Ozoliņš, Karīna Tatarinova.
 
Dziesmu svētku laikā tūkstošiem cilvēku spēj vienoties dziesmās un dejās, kas aizkustina citu tūkstošu sirdis. Šajā stāstā satiekas tikai deviņi mūsu līdzcilvēki, un tomēr – viedokļi par to, kas un kāpēc notiek Dziesmu un Deju svētkos, var novest kā līdz smiekliem, tā asarām, un cerams – ne līdz kam traģiskākam. Un lai arī šajā izrādē tiks runāts par Dziesmu svētkiem – jautājums beigu beigās ir par mums pašiem – kā saglabāt savu balsi pēc lielās dziedāšanas un kā šajos sajukušajos laikos vienoties ne tikai dziesmā, bet arī sarunā. Vai tiešām, lai patiesi sarunātos, mums vienmēr vajag īpašu iemeslus? Lomās: Anda Albuže, Kaspars Gods, Sandis Pēcis, Rolands Beķeris, Gatis Maliks, Everita Pjata-Gertnere, Agnese Jēkabsone, Anete Rimkus, Kaspars Kārkliņš.
 
Leģendārā mūzikla “Klase” iestudējums stāsta par attiecībām starp pusaudžiem — jauniešiem no dažādām ģimenēm, kas pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, bet kurus vieno mācības vienā klasē. Apzinies savu vietu šajā pasaulē, meklē, šaubies un atrodi pareizo ceļu. Iemācies novērtēt labo, pats kļūsti labāks un izdari ko labu un skaistu šajā dzīvē! Lomās – KATŌ, Dagnis Roziņš, Annija Putniņa, Andžella Goba, Miks Galvanovskis, Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas audzēkņi:
Lauris Siliņš, Līva Kauliņa, Gustavs Zavadskis, Estere Voitjule, Darja Semjonova, Elizabete Cukanova, Viestards Valbe, Agnese Lesniece, Laura Keita Arājuma, Alise Vecvagare, Ralfs Puzāns, Eduards Rediko, Roberts Rudzītis. Režisors – Juris Jonelis.
 
MOMENTUM. NBS Jūras spēku orķestra 30. gadadienas koncerts
Ceturtdiena, 30. oktobris 18.00, Mazā zāle, bezmaksas
Šogad NBS Jūras spēku orķestris atzīmē savas pastāvēšanas 30. gadadienu. Jubilejas koncerta “Momentum”, programmu diriģenta, virsleitnanta Andra Rasmaņa vadībā plānojam atskaņot visos Latvijas novados, arī Latgalē. Koncerts paredzēts vienā daļā ar viessolisti Eveleinu Protektori.
 
Rietumniecisku harmoniju, hipnotiskā gnawa un Kongo ritmu savienojums rada reibinoši eksotisku kopskaņu, kur atšķirīgo kultūru muzikālie slāņi klājas viens virs otra enerģētiski nospriegotās improvizācijās. Klavieru partijas sarežģītā poliritmija; guembri pentatoniskās tēmas; bungu kaprīzie ritmi pulsē dzīvības un brīvības skaņās. Plkst.15.30 aicinām uz bezmaksas atvērto meistarklasi - mēģinājumu, kura laikā mūziķi veiks "sound check", prezentēs savus skaņdarbus, kā arī pastāstīs par darbu kompozīciju un atbildēs uz jautājumiem.

Īpašs piedāvājums jauniešiem

11.09.2025 - 15:42
Latgales vēstniecība GORS turpina rūpēties, lai profesionālā māksla būtu pieejamāka arī jauniešiem. Jauniešiem līdz 25 gadu vecumam ir iespēja iegādāties biļeti uz GORS organizētajiem pasākumiem par īpašu cenu –  5 eiro, iegādājoties to stundu pirms pasākuma sākuma.
 
Tā ir lieliska iespēja jauniešiem iepazīt kvalitatīvu mākslu par pieejamāku cenu un paplašināt savu kultūras pieredzi. Piedāvājums attiecas uz visiem Latgales vēstniecības GORS organizētajiem pasākumiem, izņemot bērnu programmas.
 
Lai izmantotu šo piedāvājumu, jauniešiem jāierodas koncertzāles kasē vismaz stundu pirms pasākuma sākuma un jāuzrāda derīga studenta vai skolēna apliecība. Katrs jaunietis var iegādāties tikai vienu biļeti, un biļešu skaits ir ierobežots.
 
Tuvākie GORS organizētie pasākumi:
Lūdzam ņemt vērā, ka izpārdota pasākuma gadījumā biļetes par īpašo cenu nav pieejamas.  

izklaides vakars: Rudens depresija

08.09.2025 - 14:56
Jau tradicionālais Latvijas lielākais rudens izklaides un humora notikums “Rudens Depresija 2025” šogad atgriežas vēl grandiozāks, vērienīgāks un pārsteigumiem bagātāks nekā jebkad iepriekš. Šogad pirmo reizi pasākumi notiks četrās pilsētās – Liepājā, Valmierā, Jelgavā un Rēzeknē, kā arī šovam pievienojas jauni mākslinieki un visu laiku populārākais šī žanra duets Baiba Sipeniece-Gavare un Valters Krauze. 
 
Trešo gadu pēc kārtas Latvijas komiķi un TV/radio personības aicina uz prieka pilniem humora un izklaides vakariem. Šogad pasākums sola būt īsts prieka sprādziens laikā, kad dienas kļūst īsākas, aiz loga sāk pūst dzestrie rudens vēji un melanholija nemanāmi lien zem ādas. “Rudens Depresija” ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem rudens kultūras notikumiem ārpus Rīgas – tie ir viena vakara svētki, kas apvieno labāko no stand-up komēdijas, improvizācijas, šova elementiem un dažādiem pārsteigumiem. Organizatori sola skatuvi, kas būs lielākā pasākuma vēsturē, programmu – vēl daudzveidīgāku, un humoru visām paaudzēm.
 
No leģendām līdz jaunajām zvaigznēm – pasākumā piedalīsies spilgts dalībnieku sastāvs: Renārs Zeltiņš, Baiba Sipeniece-Gavare, Valters Krauze, Edgars Bāliņš, Kaspars Upacieris (Ufo), Nauris Brikmanis, improvizācijas teātris SPIEDIENS, Rūdolfs Kugrēns un Jānis Kreičmanis no “Comedy Latvia”, Sanda Dejus, Aleksandrs Margoļins un Valters Graviņš no “Riga Stand Up”, kā arī Toms Grēviņš, Ernests Cimanskis un vēl daudzi citi, kas būs patīkams pārsteigums skatītājiem. Mākslinieku sastāvs katrā norises vietā nedaudz atšķirsies.
 
“Šogad pasākumam pievienosies jauni mākslinieki, un trīs norises vietās uzstāsies visu laiku populārākais komēdijas žanra duets – Baiba Sipeniece-Gavare un Valters Krauze. Programma tiks papildināta ar vairāk intermēdijām un saturu, kas radīts dažādām auditorijām. Klātesošos gaida arī īpaši izstrādāts video saturs, ko veidojis Mārtiņš Dinsbergs, nodrošinot vēl vienu unikālu pieredzi šim vakaram,” saka pasākuma režisore Laura Upeniece.
 
“Esmu pārliecināts, ka humors, smiekli un kopā būšana ir viena no tām lietām, kas mums visiem palīdz izrauties no ikdienas skrējiena. Ir liels prieks strādāt kopā ar tik radošiem un harizmātiskiem Latvijas māksliniekiem, kuri ar savu enerģiju un talantu padara šo pasākumu īpašu. Un, protams, paldies skatītājiem, kuri ik gadu piepilda zāli ar smaidiem un aplausiem. Tieši viņu klātbūtne ir iemesls, kāpēc šis pasākums no vienkārša vakara ir kļuvis par tradīciju,” saka pasākuma producents un idejas autors Vilnis Krauze.
 
“Rudens Depresija 2025” būs vieta, kur aizmirst pelēcīgās dienas un drēgnos vakarus, kur uz brīdi pazūd ikdienas rūpes, un paliek tikai sirsnīgi smiekli, jautri cilvēki un kopā būšana.
 
Šajā gadā ar pasākumu kopā partneri Gran Castillo, Promenade Hotel, SWH, SWH LV.
 
Informāciju sagatavoja "Rudens depresija 2025" organizatori.

Kultūras notikumi septembrī

03.09.2025 - 13:33
Septembris Latgales vēstniecībā GORS gaidāms ar daudzveidīgiem mākslas un mūzikas notikumiem. Tiks atklātas divas izstādes – Kirila Panteļejeva “GORA GARI”, kas reflektē par mītiem un laikmetīgām sajūtām, un piemiņas izstāde tēlniekam Leo Jānim Briedītim, godinot viņa 100. jubileju. Mūzikas cienītājus priecēs pianistes Aurēlijas Šimkus koncertprogramma “Baroka metamorfozes” ar īpašo viesi Daumantu Liepiņu, grupas “Kautkaili” elektroakustiskais koncerts “Kur klusums zied”, kā arī Aijas Rimšas dziesmu koncerts. Savukārt teātra cienītāji aicināti uz Andra Keiša jubilejas izrādi un komēdijām “Lomu spēles” un “Pidžama sešiem”. Mēneša programmā iekļautas arī vairākas dokumentālās filmas, kas aktualizē mūsdienu sociālās un cilvēciskās tēmas.
 
GORA GARI. Kirila Panteļejeva izstāde
No 9. septembra līdz 9. novembrim, Mākslas galerija
“Šī brīža realitāte ir visai grūti uztverama, skatoties caur ierastās ikdienas prizmu. Katra jauna diena pārsteidz ar arvien neticamākām ziņām, prognozēm un pareģojumiem. Gribas ticēt pozitīviem scenārijiem, paļauties uz augstākiem spēkiem un noticēt brīnumam. Ļaujoties šai sajūtai, savā projektā ”Gora gari” vēlos pievērsties senai mitoloģijai un integrēt tēlus no tālās pagātnes aktuālā vēstījumā,” par izstādi stāsta mākslinieks Kirils Pantaļejevs.
 
TĒLNIEKAM LEO JĀNIM BRIEDĪTIM 100. Piemiņas izstāde
No 9. septembra līdz 9. novembrim, 1. stāva semināru telpa
Ziemeļlatgale slēpj sevī daudz neizpētītu kultūras vērtību, tostarp izcilu personību biogrāfijas, viņu izcelsmes vietas un sasniegumus pasaules mākslā. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli– 100 gadi kopš Leo Briedīša dzimšanas, ir tapusi piemiņas izstāde, kura atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.
 
Kā ir būt meitenei mūsdienu pasaulē? Sešas pusaudzes sešās valstīs – Dienvidkorejā, Vācijā, Tanzānijā, Lielbritānijā, Serbijā un Čīlē – ilgojas pēc brīvības, vēlas iemīlēties un pašas būt noteicējas pār saviem ķermeņiem. Sarežģītās situācijās viņas pieņem savus lēmumus, tiek galā ar pubertātes krīzi, drosmīgi iestājas pret ierobežojumiem un brutālām tradīcijām, pret sabiedrības spiedienu, skaistuma māniju un aizspriedumiem. Viņas ir jaunas un lieliskas par spīti visam. Angļu, spāņu, vācu, serbu un korejiešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Skolēniem, studentiem, pensionāriem, uzrādot apliecību, pieejamas brīvbiļetes.
 
 
Žana kopā ar pusaugu meitu Eleni dzīvo Tbilisi. Lai gan Žana pati augusi bez ģimeniska siltuma un kādu laiku viņas mitinājušās uz ielas, abu attiecības ir ciešas un mīlošas. Iztikšana joprojām nav viegla, un Žana izvēlas ziedot savu ķermeni un veselību meitas nākotnes labā, kļūstot par surogātmāti. Surogātbiznesa pelēkajā zonā Žana ir neaizsargāta un viņas ķermenis pakļauts dzīvībai bīstamai slodzei. Sākotnēji viņa mēģina savas grūtniecības no Elenes slēpt, bet meita pamazām pieaug un sāk Žanu iztaujāt. Ilgstošā pietuvinājumā, ar cieņu un jūtīgumu veidots mātes un meitas attiecību tuvplāns. Gruzīnu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Skolēniem, studentiem, pensionāriem, uzrādot apliecību, pieejamas brīvbiļetes.
 
Pjērs ir ģimenes cilvēks, komercdirektors foto lēcu ražošanas uzņēmumā. Kamēr viņa sieva ar dēlu devušies atpūtā uz slēpošanas kurortu, direktors nolemj pie sevis uz mājām uzaicināt bārā nejauši satiktu jaunu meiteni. Pusmūža pilnbriedā viņš pirmo reizi nolēmis nogaršot “aizliegto augli”, iesākot daudzsološu flirtu, taču viss nenotiek kā plānots, un nakts laikā piedzīvotie notikumi un negaidītie pagriezieni uz visiem laikiem pārvērtīs Pjēra dzīvi. Lomās: Artis Robežnieks, Liene Sebre vai Marika Šmukste, Intars Rešetins-Pētersons.
 
Andris Keišs: “Jau divdesmit astoto gadu es gan uz skatuves, gan kameru priekšā izdzīvoju svešas dzīves. Tas aizņem lielu daļu manas dzīves. Ja vakaros, izrāžu laikā, tās svešās dzīves tiek dzīvotas, tad no rītiem mēģinājumos svešās dzīves tiek analizētas. Gribas uz brīdi apstāties, un, kā Ojārs Vācietis teica, “izlidot kā bitei” cauri tam kas jau aiz muguras. Cauri savai dzīvei. Paldies Dievam, viss līdzšinējais ir prieka un maiguma pilns. Es zinu, ka mani sagaida daudz prieka, draudzības un atklāsmju arī turpmāk, bet gribas piefiksēt pagājušo, lai neizplēn.” Jubilejas izrādēs kopā ar Andri Keišu uz skatuves būs pianists Romāns Vendiņš, ģitārists Jānis Kalniņš un šī būs debija akordeonistam Ādamam Keišam.
 
Haralds Sīmanis bija unikāla un neatkārtojama balss Latvijas kultūrtelpā. Viņš bija pašizteiksmes mākslinieks, kurš ar savu dziedājumu un mūziku pārkāpa laika, politikas un žanru robežām. Mūziķis, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība. Jaunākā režisores Dzintras Gekas filma ir dzīvības un aiziešanas poēzija. Stāsts par cilvēku, kurš neiekļāvās sistēmās, bet iemiesoja brīvību mūzikā, dzīvē un klusumā. Filmā tiek dokumentēti viņa pēdējie dzīves gadi: jubilejas koncerts, draudzība ar skaņu režisoru Māri Āboliņu, dārza paradīze pie sociālā dzīvokļa Āronā un pēdējais publiskais uznāciens Ziemeļblāzmas parkā. Tas viss ar smeldzīgu apziņu, ka dzīve tuvojas noslēgumam.
 
Šogad pasaule atzīmē trīs baroka dižgaru - Baha, Hendeļa un Skarlati - 340. jubilejas gadu. Programma ir ne tikai veltīta šiem komponistiem, bet arī aicina klausītājus piedzīvot viņu mūzikas metamorfozes romantisma laikmetā. Skanēs Johana Sebastiana Baha pazīstamais, taču Latvijas koncertzālēs nedaudz piemirstais Itāļu koncerts, Feručo Buzoni romantiskā fantāzija par Baha Čakonu no otrās vijoles partitas, kā arī Domeniko Skarlati eksperimentālā miniatūras, kuras izceļas ar savam laikam neparastu novatorismu. Koncerta otrajā daļā pianistei Aurēlijai Šimkus pievienosies talantīgais pianists, vairāku starptautisko konkursu laureāts Daumants Liepiņš. Duetā ar Aurēliju Šimkus viņš atskaņos triju dažādu laikmetu komponistu – Mocarta, Ravēla un Ļutoslavska mūziku.
 
Ar šo koncertprogrammu “Kautkaili” dodas tuvāk cilvēkiem, tuvāk vietām, kur koncerts nav tikai notikums, bet arī satikšanās. Kā uzsver grupa: “Mēs gatavojam īpašu elektroakustisku programmu, kur dziesmas iegūs tuvāku, klusāku un emocionāli piesātinātu skanējumu.” Koncertos izskanēs dziesmas no kritiķu un publikas iemīļotā “Kautkaili” debijas albuma “Personas kods”, kā arī drīzumā gaidāmā mini-albuma “Kur klusums zied”. Izpildījumā savienosies melodijas, kuras ieved vēl neapzinātā jūtu pasaulē ar “Kautkaili” raksturīgajiem elektroniskajiem elementiem un inteliģentām instrumentālajām partijām, bet visam centrā - solistes Kristīnes Pāžes samtainā un neatkārtojamā balss, ko klausītāji arvien biežāk dēvē par vienu no spēcīgākajām latviešu mūzikā.
 
Stāsta galvenie varoņi ir “nogurušie” četrdesmitgadnieki, kuri saskaras ar laulības dzīves problēmām. Lai izkrāšņotu savu dzīvi, Bernārs ir uzsācis dēku ar jaunu modeli Suzannu, kurai dāvina dārgas dāvanas. Tikmēr viņa sieva Žaklīna, kura arī ir nogarlaikojusies laulībā, uzsāk dēku ar sava vīra labāko draugu Robēru. Visam pa vidu trāpās ķēkša un kulinārijas servisa kalpotāja Suzeta, kas ierodas Bernāra mājā, lai pagatavotu vakariņas. Tur viņa tiek ierauta pārpratumu virpulī, kurā atrod sev izdevīgumu, līdz ierodas viņas roķīgais vīrs Žoržs un atrisina visus pārpratumus. Režisors - Herberts Laukšteins.
 
Koncerts iecerēts un veidots kā Aijas Rimšas dziesmu koncerts, kurā iemīļotās latgaliešu dziedātājas dziesmas turpina dzīvot. 2025. gadā apritēs 20 gadi, kopš Aijas nav šajā saulē, tāpēc šajā reizē dziesmas skanēs jo īpašāk, smeldzīgāk un skaļāk – gan stiprās latgaļu tautasdziesmas, kuras savulaik izpildīja Aija, gan pašas Aijas radītās oriģināldziesmas. Koncerta īpašie viesi: Olga Rajecka, Ineta Rudzīte, Santa Kasparsone, Guntra Kuzmina - Jukna, Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai", Gita Dukaļska, Irēna Karkjuža, Agnese un Andris Širanti, Sandris Sproģis ("Bruģis") un citi viesi. Koncertā uzstāsies arī Aijas Rimšas jaunākais dēls.
 
Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Atlaižu dienas GORĀ

30.07.2025 - 12:20
Svinam svētkus Rēzeknē! Pilsētas svētku laikā, no 31. jūlija līdz 3. augustam, Latgales vēstniecībā GORS būs iespēja iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz GORS rīkotajiem pasākumiem. Atlaide pieejama, iegādājoties biļetes uz vietas GORS kasē.
 
Atlaižu laikā iekļautie notikumi: