Cits

Kultūras notikumi aprīlī

Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS – ekskluzīvo ērģeļu "Johannus Ecclesia" atklāšana

Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS aizritēs dejas zīmē – horeogrāfiskās prasmes demonstrēs gan savējie - deju studija "Dynamic Hit" un deju kopa "Dziga", gan tālāki viesi - sporta deju lietpratēji no visas Latvijas un flamenko deju kompānija "Jesus Carmona & Cia" no Barselonas. Tomēr visnozīmīgākais notikums aprīlī būs Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un Latgales vēstniecības GORS ekskluzīvo ērģeļu "Johannus Ecclesia" ieskandināšanas koncerts kopā ar Ivetu Apkalnu un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga".

Johana Sebastiana Baha un Ērika Ešenvalda pasijas. Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga", solisti
Sestdiena, 5. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 7 - 12 eiro (Ls 4.92 – 8.43). Rīko: GORS
Koncertā līdzās baroka ģēnija Johana Sebastiana Baha apgaroti lakoniskajai Marka pasijai izskanēs arī starptautiski atzītā latviešu komponista Ērika Ešenvalda Lūkas pasija. Koncertā piedalās solisti Elīna Šimkus (soprāns), Sergejs Jēgers (kontrtenors), Mati Turi (tenors) un Daumants Kalniņš (baritons), kā arī Latvijas Radio koris un kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Dziedātājs Normunds Rutulis ar koncertu "Aizturi elpu"
Svētdiena, 6. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 7 - 15 eiro (Ls 4.92 – 10.54)
Koncertā dziedātājs Normunds Rutulis kopā ar pavadošo sastāvu prezentēs savu jauno albumu "Aizturi elpu", kurā iekļautas Raimonda Paula, Jāņa Stībeļa, Jāņa Strazda, Anitas Rezevskas un Ingus Feldmaņa dziesmas ar Guntara Rača, Liānas Langas un Ivara Kurpnieka vārdiem. Koncertā skanēs gan dziesmas no jaunā albuma, gan jau zināmas un populāras dziesmas.

Koncertprogramma "Deja ar klavierēm". Pianiste Diāna Zandberga
Ceturtdiena, 10.arpīlis 18:00 Mazā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11) un 4 eiro (Ls 2.81). Rīko: GORS
Pianistes Diānas Zandbergas soloprogramma "Deja ar klavierēm" izceļ pianista un klavieru savstarpējās attiecības un pozicionē mūziķi un instrumentu kā deju partnerus – pianiste ne tikai spēlēs, bet arī dejos. Koncerta programmā iekļauti Johana Sebastiana Baha, Frederika Šopēna, Lepo Sumeras, Daces Aperānes un Morisa Ravela skaņdarbi.

Dziedātājs Dons ar akustisko koncertu "Varanasi"
Piektdiena, 11. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 8 - 12 eiro (Ls 5.62 – 8.43)
Dziedātājs un dziesmu autors Dons piedāvā sava ceturtā studijas albuma "Varanasi" akustisko koncertu. Koncertprogrammas skatuves noformējums veidots kā ērta viesistaba, kurā rit sarunas starp draugiem. Dons stāstīs par dziesmu tapšanu, savām emocijām tās radot un izpildot, kurioziem un interesantiem atgadījumiem, sāpēm, prieku un sajūtām, kas ietekmē radošo procesu. "Akustiskie koncerti ir šarmanti ar savu intimitāti, tā ir pavisam cita veida enerģijas apmaiņa, cita veida saruna ar skatītāju," teic Dons.

Comedy Club humora šovs "Sestri zaicevi"
Sestdiena, 12. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 20 - 30 eiro (Ls 14.06 – 21.08). Pasākuma valoda: krievu. Rīko: GORS
Krievijas humora šova "Comedy Club" humoristi Romāns Junusovs un Aleksejs Ļihnickijs plašākai auditorijai pazīstami kā duets "Sestri Zaicevi". Romāns un Aleksejs ir absolūti dažādi gan rakstura, gan skatuves personāžu ziņā, taču vienmēr spējuši atrast kopīgu valodu un radīt oriģinālas izrādes. Izcila spēja bez kompleksiem reflektēt jebkādas dzīves situācijas neatkārtojamajiem humora meistariem palīdzējusi iekarot skatītāju mīlestību gan Krievijā, gan ārpus tās robežām.

Ērģeļu "Johannus Ecclesia" atklāšana. Iveta Apkalna un "Sinfonietta Rīga"
Otrdiena, 15. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 5 - 10 eiro (Ls 3.51 – 7.03). Rīko: GORS
Pateicoties Rēzeknē dzimušās, pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnas neatlaidībai un degsmei, ar valsts un uzņēmēju atbalstu Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai un Latgales vēstniecībai GORS iegādātas ekskluzīvas digitālās ērģeles "Johannus Ecclesia". Ērģeļu atklāšanas koncertā piedalīsies Iveta Apkalna un valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Koncerts tiks translēts Latvijas Radio trešajā programmā "Klasika".

Koncertuzvedums "Aktrise". Raimonds Pauls, Madara Botmane, Juris Jope
Sestdiena, 19. aprīlis 18:00 Lielā zāle. Biļetes: 7.50 – 24.50 eiro (Ls 5.27 – 17.22)
Marlēna Dītriha – 20. gadsimta teātra un kino leģenda, elks, kuru pielūdza gan vīrieši, gan sievietes. Viņa spēlēja eņģeļus un padauzas, noteica laikmeta modi. Tomēr viņa bija sieviete, kura mīlēja un arī cieta, kura bija stipra un reizē vāja. Viņa bija tikai cilvēks. Koncertuzvedumā "Aktrise" piedalās Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Juris Jope, mūziķi Raimonds Macats, (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra) un Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Deju studijas "Dynamic Hit" mūsdienu deju koncerts "Starp mums meitenēm runājot …"
Trešdiena, 23. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11), tikai GORS kasē. Rīko: GORS
Kas ir sieviete? Kāda ir sievietes būtība? Kurš gan varētu to zināt, ja pašas sievietes nespēj atbildēt uz šo jautājumu? Pārdomas un atmiņas, sapņi un realitāte, laimes brīži un pārdzīvojumi, jautājumi un atbildes - tas viss deju studijas "Dynamic Hit" mūsdienu deju koncertā "Starp mums meitenēm runājot …". 70 dejotāji izpildīs 20 horeogrāfijas dažādos deju stilos. Horeogrāfija - Diāna Garanča.

Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivāla koncerts
Ceturtdiena, 24. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 2 eiro (Ls 1.41), tikai GORS kasē. Rīko: GORS
Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivālā jau tradicionāli piedalās labākie audzēkņi no Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, Ludzas, Kārsavas, Viļānu, Maltas, Balvu, Baltinavas, Viļakas un citām mūzikas skolām. Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivāla dalībnieku koncertā varēs novērtēt talantīgāko topošo mūziķu veikumu.

Sporta deju sacensības Latīņamerikas deju programmā
Sestdiena, 26. aprīlis 7:30 – 20:00 Lielā zāle. Biļetes – tuvojoties pasākumam. Rīko: GORS
Latvijas sporta deju federācijas reitinga sacensībās Latīņamerikas deju programmā piedalīsies apmēram 300 dalībnieki no visas Latvijas. Sporta deju sacensībās tiks pasniegts arī "Rēzeknes domes kauss 2014".

Lilijas Liporas laikmetīgās dejas pirmizrādes. Deju kopa "Dziga", Jānis Lācis, Eva Vancāne
Otrdiena, 29. aprīlis 18:00 Mazā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11) un 4 eiro (Ls 2.81). Rīko: GORS
Lilija Lipora ir pieredzes bagāta horeogrāfe, kura skatītāju vērtējumam nodod divus jaunākos īsmetrāžas horeogrāfijas darbus – velodeju "Abi" un dejas uzvedumu "Būt kopā". Laikmetīgās dejas izrādē "Abi" piedalās velotriālists Jānis Lācis un dejotāja Eva Vancāne, savukārt Lilijas Liporas horeogrāfisko uzvedumu "Būt kopā" prezentēs deju kopas "Dziga" jaunieši.

Baltijas Baleta festivāls. Flamenko deju kompānijas "Jesus Carmona & Cia" izrāde
Trešdiena, 30. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 12 - 20 eiro (Ls 8.43 – 14.06). Rīko: GORS
Flamenko deju kompānijas "Jesus Carmona & Cia" (Barselona) mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs un solists Hesus Karmona šobrīd ir pirmā lieluma flamenko zvaigzne Spānijā un pasaulē. Latvijas skatītājiem "Jesus Carmona & Cia" piedāvās izrādi "Black and White Crib" ("Baltais un melnais"), kuru pats Karmona raksturo šādi: "Dzīve ir divu pīlāru līdzāspastāvēšana: pilnība un tukšums, baltais un melnais... Flamenko ir emocijas, ilūzijas, sapņi, ilgas un vēlme cīnīties."

 

Biļetes: Latgales vēstniecības GORS kase, "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietas, www.bilesuparadize.lv

Saziņai: Latgales vēstniecība GORS Rēzekne, Pils iela 4. Tālr.: +371 64633303 (biļešu kase); +371 22020206 (ekskursijas)

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Aijas Andrejevas koncerts Mežā

Aijas Andrejevas koncertprogrammas "Mežā" noslēdzošais koncerts Latgales vēstniecībā GORS

Noslēdzoties gada romantiskākajam laikam – februārim, dziedātāja Aija Andrejeva aicina ikvienu labas mūzikas baudītāju paildzināt svētku noskaņu un apmeklēt viņas koncertprogrammu "Mežā", kas tapusi sadarbojoties latviešu dzejniecei un dramaturģei Mārai Zālītei un vienam no Latvijas pēdējo gadu atzītākajiem komponistiem Kārlim Lācim.

"Akustisks vēstījums par mīlestību solo balsij, divām ģitārām, klavierēm, trompetei un sitaminstrumentiem," programmu raksturo tās komponists Kārlis Lācis, kurš kopā ar pavadošo mūziķu grupu Kasparu Zemīti, Kasparu Grigali, Konstantīnu Jemeļjanovu, Ēriku Upenieku un Andri Grunti koncertos atskaņos albumā iekļautās kompozīcijas.

Māra Zālīte, viena no Latvijas ietekmīgākajām literātēm un tādu mūzikas šedevru kā Zigmāra Liepiņa komponētās rokoperas "Lāčplēsis", Raimonda Paula "Meža gulbji", Jāņa Lūsēna "Kaupēns, mans mīļais" mūzikas teksta autorēm, darbu pie koncertuzveduma "Mežā" pagājušā gada rudenī medijiem atzina: "Albums ir brīnišķīgs! Izdevies radīt noskaņu pilnu savdabīgu pasauli. Apvaldītas kaislības un neapvaldītas. Sievietes jūtu un dabas maģija, noslēpumi. Gan lirisms, gan dramatisms. Aijas balss ir ļoti ievelkoša, liela, gudra, dziļa. Instrumentācija izcila. Kārlis Lācis... Kārlis jau mums ir Kārlis Lielais! Prieks, ka mani teksti nākuši meistarīgās, jūtīgās un arī asprātīgās rokās!"

Dziedātāja Aija Andrejeva norāda, uzzinot, ka mūzikas dziesmu autore ir Māra Zālīte, sākotnēji esot nedaudz baidījusies, taču abu autoru atzinība viņai ir ļāvusi noticēt saviem spēkiem un mūzikā ielikta liela daļa no sevis. "Man pavisam nepatīk runāt par to, ko es dziedu, jo tā sajūta uzreiz tiek kaut kā sagrozīta. Skaistas tās dziesmas. Visas kā viena man ļoti īpašas. Romantiķiem domātas, jo tajās gan sižets, gan mūzika izrausta tās iekšējās sajūtu stīgas, bet katram citādāk, protams. Es tajās atradu gan tik tuvo dabas spēku ar tā noslēpumainību, gan mītiskus tēlus, bet visam pāri sievietes plašā pasaule - goda vārds, ko tik viņa (mēs) nevaram pateicoties iztēlei vien!" par savām sajūtām stāsta dziedātāja Aija Andrejeva.

Tagad, kad lielāka daļa darba jau aiz muguras, izpildītāja atzīst, ka šis ir bijis personiskākais un intīmākais projekts: "Tik ļoti kā šoreiz laikam ne reizi vēl nebiju analizējusi savas sajūtas un attiecības ar tekstu un mūziku. Ikviens, kurš bija iesaistīts radošajā komandā, gribēja zināt līdz sīkumiem – ko jūtu un domāju atrodoties uz skatuves. Tas bija kā eksāmens – nedrīkstēju nezināt, kāpēc kaut ko daru vai palieku bez kustības, it viss bija jāattaisno. Tā bija pirmoreiz, un tas nebūt nebija viegli. Kliedzu un spārdījos mēģinājumos, bet pārējie kā tāds tvaikonis turpināja iesākto un es nemaz nepamanīju, kā esam nonākuši līdz gala pieturai. Prieks, prieks, prieks!"

Aijas Andrejevas koncerts "Mežā" notiks 1. martā plkst. 19 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Koncertuzveduma "Mežā" režisors ir Juris Jonelis, horeogrāfe - Olga Žitluhina. Koncertuzvedumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latgales vēstniecība GORS. Biļešu cenas: 5 eiro (Ls 3.51); 7 eiro (Ls 4.92); 9 eiro (Ls 6.33). Biļetes uz koncertu nopērkamas Latgales vēstniecības GORS kasē un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Pasniegtas Boņuks 2013 balvas

Pasniegtas Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013"

Godinot labākos veikumus latgaliešu kultūras dzīves uzturēšanā un bagātināšanā 2013. gadā, 24. februāra vakarā Latgales vēstniecībā GORS pasniegtas Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" statuetes 19 nominācijās.

Nominācijā "Labākais sniegums dzejā" ar "Boņuka" balvu novērtēta Inetas Atpiles-Juganes dzeja latgaliešu valodā. Balvu par labāko prozas darbu saņēma Guntix nu Vertukšņis par stāstu "Reits mežā". Savukārt par labāko izdevumu/grāmatu pagājušajā gadā atzīta Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca.

Nominācijā "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā" apbalvots projekts "Kapļi" un albums "Prauda par Madaļi". Nominācijā "Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā" godināts komponistes Ilonas Rupaines veikums - skaņdarbi, kas izskanēja XXV Vispārējo Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertā. Nominācijā "Labākais sniegums tautas mūzikā" balvu saņēma DJ Monsta un Biruta Ozoliņa par albumu "Sauli sēju". Savukārt par gada debiju mūzikā "Boņuka" balva pasniegta grupai "ZePikniks". Atsaucoties uz Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības sniegtajiem datiem, par gada spēlētāko dziesmu nosaukta Alda Kises dziesma "Strūga". Par gada labāko mūzikas video atzīts dueta "Poparts" videoklips "Muna sirds". Nominācijā "Labākais sniegums pop/rok mūzikā" balva pasniegta grupai "Bez PVN" un albumam "Reits".

Balva par latgaliešu valodas popularizēšanu pasniegta Latvijas Radio pirmās programmas raidījumam "Kolnasāta" un tā veidotājiem. Par gada saimnieku atzīts jaunais uzņēmējs Valters Murāns, kurš Rēzeknē saimnieko kafejnīcā un kultūras pasākumu norises vietā "Ausmeņa kebabs". Dāsnākais latgaliešu kultūras atbalstītājs pagājušajā gadā bijis uzņēmējs Jānis Blaževičs, kurš jau daudzus gadus atbalsta latgaliešu grāmatu izdošanu.

Par gada sniegumu vizuālajā mākslā balva pasniegta fotogrāfam Mārim Maskalānam par projektu "Nagļi. LV 4631". Par gada labāko sniegumu skatuves mākslā atzīts uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Nominācijā "Labākais sniegums audiovizuālajā mākslā" balva pasniegta Latvijas Televīzijas pirmā kanāla dokumentālajam filmu ciklam "Cytaidi latviskais" un tā veidotājiem. Par gada cilvēku kultūrā pagājušajā gadā atzīta dziedātāja un vokālā pedagoģe Guntra Kuzmina. Savukārt par gada notikumu latgaliešu kultūrā 2013. gadā atzīta Latgales vēstniecības GORS atklāšana.

Balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā no filmas "Cylvāka bārns" režisora Jāņa Streiča rokām saņēma kordiriģente un mūzikas pedagoģe Terēzija Broka.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" apbalvošanas vakara viesus ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja mūziķis Kārlis Kazāks, Latgales studentu centra folkloras kopa "Ceidari", dziedošā Tihovsku ģimene, postfolkloras grupa "Rikši", grupa "Dabasu Durovys", projekts "Kapļi", vokālā studija "Skonai" folkloras draugu kopa "Vīteri", grupa "Bez PVN".

"Boņuka" statuetes latgaliešu kultūras pagājušā gada labākajiem darboņiem pasniedza dzejniece un publiciste Anna Rancāne, mūziķis Ēriks Zeps, Latgales grāmatu sargs Jānis Elksnis, mūziķis Kārlis Kazāks, vokālā pedagoģe Lolita Greitāne, Tihovsku ģimene, kultūras apvienība "Ausmeņa Records", dziedātājs Gints Ločmelis, kino entuziasts Edgars Blinovs, dziedātāja Aija Eriņa, kultūras darbiniece Ruta Cibule, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, Latgaliešu kultūras biedrības valdes locekle Skaidrīte Baltace, Latvijas Mākslas akadēmijas "Latgolys sāta" vadītāja Ilma Rapša, aktieris Kristaps Rasims, kinorežisors Jānis Streičs, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, kā arī "Boņuka" balvas radītāji Guntis Rasims un Raibīs. Vakara vadītāju godā - Latgales vēstniecības GORS diriģents Jānis Stafeckis un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Aldis Leidums.

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tika pasniegta jau sesto gadu. Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tika pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Latgaliešu kultūras Gada balvai "Boņuks 2013" tika saņemti 84 pieteikumi, balva tika pasniegta 19 nominācijās. Žūrijas komandā darbojās tie, kas iepriekšējos gados paši bijuši kā nominantu, tā arī "Boņuka" balvas saņēmēju pulkā. Žūrijas komandu kuplināja arī tālāki viesi, kas uz latgaliešu kultūras dzīves norisēm varēja paskatīties no malas.

"Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS un biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa". Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu, Rēzeknes pilsēta, Rēzeknes, Balvu, Dagdas. Viļānu, Kārsavas un Preiļu novads, uzņēmums "Latgales ziedi", "Valmiermuižas alus", kā arī balvas pasniegšanas ceremonijas muzikālās apvienības un žūrijas komanda.

Foto galerija no pasniegšanas ceremonijas skatāma šeit: http://www.latgalesgors.lv/lv/bonuks-2013-pasniegsanas-ceremonija

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Mūža balvas ieguvēja Terēzija Broka

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā piešķirta Terēzijai Brokai

Ar Latgaliešu kultūras Gada balvu "Boņuks" novērtēts kordiriģentes, mūzikas pedagoģes Terēzijas Brokas mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks 2013" 19 nominācijās tiks pasniegta 23. februārī Latgales vēstniecībā GORS.

Kordiriģente, mūzikas pedagoģe Terēzija Broka dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā, Zviedriņu ciemā zemnieku daudzbērnu ģimenē. 1934. gadā Terēzija Broka uzsākusi mācības Vītolu pamatskolā, dziedājusi skolas un baznīcas koros. Pēc pamatskolas beigšanas 1940. gadā iestājusies Rēzeknes 1. vidusskolā, kuru absolvējusi 1946. gadā. Šajā gadā viņa iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1949. gadā Terēzija Broka iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā. Pēc konservatorijas beigšanas – no 1954. gada līdz pat 2000. gadam - viņas vienīgā pamata darbavieta bija Daugavpils mūzikas vidusskola, kur Terēzija Broka veica pedagoģisko un audzināšanas darbu kordiriģentu nodaļā. Daudzi viņas audzēkņi tagad strādā par dziedāšanas skolotājiem vispārizglītojošās skolās, veic pedagoģisko darbu vidējās un augstākās mūzikas mācību iestādēs, ir aktīvi kultūras darbinieki, vada pašdarbības koru kolektīvus un skolēnu korus daudzās Latvijas pilsētās un lauku rajonos, īpaši Latgalē.

Paralēli pedagoģiskajam darbam Terēzija Broka aktīvi veikusi arī sabiedrisko darbu, vadot pašdarbības korus, ansambļus, aktīvi iesaistoties sava novada Dziesmu svētku un citu pasākumu rīkošanā. Terēzija Broka bijusi Latgales novada Dziesmu svētku, Skolotāju kora salidojumu un Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģente, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente.

Terēzijas Brokas veikums latviešu un latgaliešu kultūrā novērtēts ar vairākiem apbalvojumiem: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977), Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995), Kultūras ministrijas balva tautas mākslā un Spīdolas balva (1998), Lielā mūzikas balva (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta goda diploms un balva (2005), Goda daugavpiliete (2005).

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tiks pasniegta jau sesto gadu.

Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Pirms izveidot 2013. gada balvas nolikumu, Latgales vēstniecība GORS aicināja ikvienu kultūras draugu paust savu redzējumu un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītiem jautājumiem. Lielākā daļa viedokļu paudēju atzina, ka balvas nomināciju skaits varētu būt mazāks, rezultātā šogad „Boņuks” tiks pasniegts 19 nominācijās. "Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS un biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa".

"Boņuka" balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 23. februārī plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Biļetes uz balvu pasniegšanas pasākumu iegādājamas Latgales vēstniecības GORS un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Varis Vētra koncertēs Rēzeknē

Sestdien, 15. martā plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē ar koncertprogrammu "Viena mirkļa dēļ..." uzstāsies aktieris, režisors, dziesmu autors un izpildītājs Varis Vētra, prezentējot savu jauno dziesmu albumu un savu pirmo dzejoļu krājumu "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!".

Koncertprogrammā ir iekļauti skaņdarbi no jaunā albuma, kā arī Latvijas radio stacijās plaši izskanējušās un tautā iemīļotākās dziesmas no pirmā albuma "Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt", piemēram, "Māmiņai", "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos" un citas.

Visu dziesmu, mūzikas un tekstu autors ir pats Varis Vētra. Viņš par savām dziesmām saka: "Es mēģinu atgādināt, ka dzīve ir pilna ar jaukiem brīnumiem, mums tikai jāļaujas tos ieraudzīt, tāpēc ceru, ka dziesmas iedvesmos arī klausītājus gan iekšējā, gan apkārtējā pasaulē saskatīt vairāk skaistā un baudāmā!"

Leģendārās latviešu rokgrupas "Jumprava" līderis Aigars Grāvers uzskata, ka, lai pilnvērtīgi izbaudītu Vara Vētras mūziku, to nepieciešams dzirdēt klātienē. Viņaprāt, dziesminieka personības pozitīvā savdabība apbur: "Tas, kā viņš dzied, skatās, runā savus dzejoļus – tas uzrunā un liek justies labi. Jūtu, ka no viņa nāk patiesa radošā enerģija, kas iedvesmo un spēcina arī klausītājus."

Savukārt Vara Vētras ilggadējs kolēģis un draugs, aktieris Jānis Paukštello teic: "Es apbrīnoju Vara uzdrīkstēšanos un meistarīgo prasmi dziesmās paust personiskas sajūtas. Viņam ir ļoti meditatīvs, nomierinošs un neatkārtojams balss tembrs, ko kopā ar dziesmu tekstiem par dzīvi un mīlestību varētu raksturot kā „filozofiju par dzīvi” Vara Vētras gaumē. Tā ir mūzika dvēselei."

Dzejoļu krājumā "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!" apkopoti 87 dzejoļi ar prozas un dramaturģijas elementiem – mākslinieka novērojumi un pārdomas par cilvēku savstarpējo attiecību līkločiem. Dzejoļu krājums "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!" ir kārtējais Vara Vētras radošās daudzpusības apliecinājums. Tajā ietvertie darbi tapuši aizvadīto trīs gadu laikā, un autors pats tos raksturo kā mākslinieciskās metaforās un asociācijās ietērptu dažādu dzīves situāciju atspoguļojumu. Dzejā, kas galvenokārt rakstīta monologu un dialogu formā, Varis Vētra runā par prieku, laimi, bēdām, dusmām, dažādām problēmām un to risinājumiem: "Savā daiļradē es necenšos cilvēkus mācīt – tā nav rokasgrāmata dzīvošanā vai mīlēšanā. Tas ir atgādinājums par trim vērtībām - šīs vērtības ir saruna, cieņa un mīlestība."

Biļetes uz koncertu var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, tai skaitā Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. Biļetes pērkot savlaicīgi, pieejamas labākas vietas un draudzīgākas cenas.

Boņuka 2013 nominanti

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" nominanti

Noslēgusies Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" pieteikumu vērtēšana, un žūrija izvirzījusi balvas pretendentus 17 nominācijās. Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks 2013" tiks pasniegta 19 nominācijās – 23. februārī tiks nosaukti arī Balvas par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un balvas par visvairāk atskaņoto latgaliešu dziesmu ieguvēji.

Nominācija "Gada cilvēks kultūrā"

Aivars Arnicāns: Dagdas iedzīvotājs, novadpētnieks, dibinājis Dagdas novadpētniecības biedrību "Patria"
Kristaps Rasims: grupas "Bez PVN" muzikālā dvēsele, Dailes teātra aktieris, seriāla "Ugunsgrēks" Jezups
Guntra Kuzmina: vokālās studijas "Skonai" dibinātāja, muzikālo projektu dalībniece
Ilona Bukša: Viļakas kultūras nama kapelas vadītāja, Viļakas mūzikas un mākslas skolas un Baltinavas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe

Nominācija "Gada notikums"

"Ontonam Slišānam 65": rīkotāji - Balvu centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule, Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns, Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja Ligita Spridzāne
Grupas "Bez PVN" albuma "Reits" videoklipi un 10 gadu jubilejas koncertturneja
Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Latgales vēstniecības GORS atklāšana Rēzeknē
LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"

Nominācija "Par latgaliešu valodas popularizēšanu"

Filma "Vīna vosora deļ vysu" (Latgolys entuziastu grupa "Biļdis")
Latgolys Studentu centrs
LR1 latgaliešu raidījums "Kolnasāta"
LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"

Nominācija "Gada amatnieks/saimnieks"

Valters Murāns: uzņēmums "Ausmeņa kebabs"
Juris Vucāns un Aivis Ruža: uzņēmums "Sātys"
Astrīda Vucina: audēja un biedrības "Latgaļu sāta" saimniece
Staņislavs Viļums: podnieks, "Podnieku dienas 2013" rīkotājs

Nominācija "Latgaliešu kultūras atbalstītājs"

Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopa "Svātra"
Jānis Blaževičs: teju 20 gadus finansiāli atbalstījis Latgales Kultūras centra izdevniecību Latgalei nozīmīgu grāmatu izdošanā
Lilita Dravniece: aicina daudzus māksliniekus, ar pasākumiem bagātinot Medņevas kultūras dzīvi

Nominācija "Gada sniegums vizuālajā mākslā"

Māris Maskalāns: projekts "Nagļi. LV 4631"
Raibīs: darbu izstāde "Ausmeņa kebabā"
Marka Rotko centra atklāšana Daugavpilī

Nominācija "Gada sniegums skatuves māksla"

Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Rēzeknes augstskolas studentu teātris "ĶerRA" saņem Sudraba Āksta cepuri 14. Latvijas studentu teātra dienās
Ilmāra Dreļa dejas XXV Vispārējos Dziesmu un XV Deju svētkos

Nominācija "Gada sniegums audiovizuālajā mākslā"

LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"
SIA "Lietišķā Latgale" veidotais iknedēļas raidījums "Pi myusim Latgolā"
Filma "Vīna vosora deļ vysu" (Latgolys entuziastu grupa "Biļdis")

MŪZIKA

Nominācija "Labākais sniegums pop/rok mūzikā"

Grupas "Bez PVN" albuma "Reits" prezentācijas pasākumi, videoklipi un 10 gadu jubilejas koncertturneja
Lauras Bicānes "Es tikai ļaujūs..." albums un prezentācijas pasākumi
Grupas "Dabasu Durovys" dziesma un viedoklips "Biļdis un skoti"

Nominācija "Labākais sniegums tautas mūzikā"

DJ Monstas un Birutas Ozoliņas albums "Sauli sēju"
Kārsavas novada danču muzikantu albums "Muzykant, laiks tovai garmaņai!"
Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" albums "Pa celeņu..."

Nominācija "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā"

Projekta "Kapļi" albums "Prauda par Madaļi"
Grupas "Gatavi rudzi" dziesma "Pyrmais nu molys"
Projekta "Jis i jī kam nav bolsa" dziesmas "Eleonora", "Kovshik", "Puderova 2013"

Nominācija "Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā"

Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Andrejs Selickis "Himna Mātei Terēzei" atskaņojums Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā un Latgales vēstniecībā GORS
Komponistes Ilonas Rupaines skaņdarbi XXV Vispārējo Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertā ("Saule brida rudzu lauku", "Gaismeņa ausa", "Moseņ, zeileit’ viesti nesa")

Nominācija "Labākais mūzikas video"

Dueta "Poparts" videoklips "Muna sirds"
Grupas "Dabasu Durovys" videoklips "Biļdis un skoti"
Grupas "Bez PVN" videoklips "Tylts"

Nominācija "Gada debija mūzikā"

Kārsavas novada danču muzikanti (albumus "Muzykant, laiks tovai garmaņai!")
Duets "Poparts" (dziesmas un videoklips)
Grupa "Ze Pikniks"

LITERATŪRA

Nominācija "Labākā proza"

Ilze Sperga ar bērnu krāsojamo grāmatu "Munā sātā"
Rolands Mareckis ar grāmatu "Mantinieks nedrīkst raudāt"
Guntix nu Vertukšņis ar stāstu "Reits mežā"

Nominācija "Labākā dzeja"

Inetas Atpiles-Juganes dzeja latgaliski
Voldemārs Voguls ar dzejoļu krājumu "Sirds bolss"
16. dzejas almanahs "Rēzekne 2013"

Nominācija "Labākais izdevums/grāmata"

Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca
Irena Vilčuka ar grāmatu "Francisks Varslavāns"
Anna Rancāne ar grāmatu "Divpadsmit Latgales loki kopā ar Annu Rancāni"
Latgaliešu žurnāls "A12"

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" žūrijas komandā darbojās cilvēki, kuru veikums latgaliešu kultūras dzīves veicināšanā jau kādreiz novērtēts ar "Boņuka" balvu, kā arī neatkarīgi eksperti un savas jomas lietpratēji: Ilga Šuplinska, Anita Ločmele, Ruta Cibule, Ilmārs Dreļs, Andris Slišāns, Jānis Streičs, Diāna Zirniņa, Atis Auzāns, Aigars Runčis, Artūrs Uškāns, Sandra Stare, Lolita Greitāne, Guntars Račs, Līga Rundāne, Ilze Sperga, Anna Rancāne, Raibīs (Oskars Orlovs) un Līga Seiksta-Deksne.

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tiks pasniegta jau sesto gadu.

Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Pirms izveidot 2013. gada balvas nolikumu, Latgales vēstniecība GORS aicināja ikvienu kultūras draugu paust savu redzējumu un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītiem jautājumiem. Lielākā daļa viedokļu paudēju atzina, ka balvas nomināciju skaits varētu būt mazāks, rezultātā šogad "Boņuks" tiks pasniegts 19 nominācijās. "Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS, biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa".

"Boņuka" balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 23. februārī plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Biļetes uz balvu pasniegšanas pasākumu iegādājamas Latgales vēstniecības GORS un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Grietas Butjankovas izstāde Sejas

Grietas Butjankovas izstāde "Sejas"

No 28. janvāra līdz 28. februārim Latgales vēstniecības GORS pirmā stāva foajē skatāma Grietas Butjankovas izstāde "Sejas".

Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles grafikas nodaļas studentes Grietas Butjankovas savā izstādē "Sejas" apcer gaišo cilvēku emocijas. Izstādē apskatāmi 24 darbi, no kuriem 21 ir glezniecības tehnikā. Izstāde veltīta Grietas vectēva Leonīda gaišai piemiņai.

DZI akcija labam garastāvoklim

Latgales vēstniecības GORS DZI akcija labam garastāvoklim

18. februārī Latgales vēstniecībā GORS skanēs Rēzeknes Kamerorķestra koncerts labam garastāvoklim. Lai vairotu priecīgu noskaņojumu gan pirms, gan arī pēc koncerta, Latgales vēstniecība GORS Rēzeknes kamerorķestra koncerta apmeklētājiem sarūpējusi iespēju biļetes uz vairākiem citiem koncertiem iegādāties par puscenu.

Sadarbībā ar Rēzeknes Jāņa Ivanova mūzikas vidusskolu Rēzeknes Kamerorķestri kopā pulcējis un koncertprogrammu radījis Latgales vēstniecības GORS diriģents Jānis Stafecki. Koncerta solisti būs Guntra Kuzmina (soprāns) un Krišjānis Norvelis (bass). Koncertā skanēs izcilo skaņražu Volfganga Amadeja Mocarta, Jozefa Haidna un Džoakīno Antonio Rossini mūzika.

Rēzeknes Kamerorķestra koncerta apmeklētāji par puscenu var iegādāties biļetes uz šādiem Latgales vēstniecības GORS rīkotiem pasākumiem:

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" pasniegšana (23.02. 16:00)
Jaunākā latviešu koru mūzika. Māris Sirmais un JVLMA jauktais koris (07.03. 18:00)
Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga", solisti. J.S.Baha un Ē.Ešenvalda pasijas (05.04. 17:00)
Ērģeļu atklāšanas koncerts. Iveta Apkalna un "Sinfonietta Rīga" (15.04. 19:00)
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncerts (22.05. 19:00)
Muzikāls uzvedums "Rakstītāja". Latvijas Radio koris, instrumentālā grupa, solisti (29.05. 19:00)

Biļetes uz minētajiem pasākumiem ar atlaidi iegādājamas līdz 23. februārim tikai Latgales vēstniecības GORS kasē. Uzrādot vienu biļeti uz Rēzeknes Kamerorķestra koncertu, var iegādāties vienu biļeti ar atlaidi uz jebkuru vienu vai vairākiem norādītajiem pasākumiem. Uzrādot biļeti uz Rēzeknes kamerorķestra koncertu, uzrādītā biļete tiek reģistrēta.

Biļetes uz Rēzeknes Kamerorķestra koncertu, kas norisināsies 18. februārī plkst. 18, maksā 3 eiro, savukārt skolēniem, studentiem un senioriem (uzrādot apliecību) – 2 eiro. Biļetes iegādājamas Latgales vēstniecības GORS un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Mīlestības šūpuļdziesmas

Latgales vēstniecībā GORS skanēs Mīlestības šūpuļdziesmas

Mīlestības svētku priekšvakarā, 13. februārī, Latgales vēstniecībā GORS skanēs koncerts "Mīlestības šūpuļdziesmas". Skaistākās Latvijas un pasaules mīlestības dziesmas izpildīs Ieva Kerēvica, Liene Šomase, Andris Ērglis, Marta Ritova, Ivo Grisniņš Grīslis un Marts Kristians Kalniņš.

"Patiesa mīlestība ir kaut kur dziļi sirdī - tā ir netverama, nesataustāma un nereāla. Un mīlestības dziesmās ir ielikts ļoti daudz. Šajās dziesmās katrs komponists un dzejnieks ir ielicis savu tā brīža sajūtu. Izcila mīlestības dziesma ir tā, kur vārdi ar mūziku atrodas uz vienas stīgas. Tā ir dziesma, kura man rada mīlestības pārdzīvojumu," teic Marts Kristians Kalniņš.

Izpildot Latvijā un plaši pasaulē iemīļotākās mīlestības dziesmas, kas ar savu stāstu un melodiju aizķērušas miljoniem dvēseles stīgu visā pasaulē - kā neglābjamu romantiķu, tā arī nelabojamu skeptiķu – uz Latgales vēstniecības GORS skatuves uzstāsies izcili Latvijas mākslinieki - Ieva Kerēvica, Liene Šomase, Andris Ērglis, Marta Ritova, Ivo Grisniņš Grīslis, Marts Kristians Kalniņš un Latvijā populārais pianists un aranžētājs Kristaps Krievkalns ar pavadošo grupu.

Mīlestības dienas priekšvakarā mūziķi sola, ka koncerta repertuārs būs tikpat dažāds kā viņi paši, sākot no skaistākajiem latviešu mīlas duetiem, leģendārām džeza kompozīcijām, līdz pat lielākajiem pasaules mīlas hitiem. Stāsta Ieva Kerēvica: "Tas, ka koncerts ir veltīts mīlestības tēmai, nebūt nenozīmē, ka dziesmām ir jābūt lēnām un liriskām, bet kopumā koncerta sajūta un enerģētika būs liriska. No visa bezgalīgā pasaules un Latvijas dziesmu klāsta bija grūti izvēlēties pašas īpašākās dziesmas, jo skaistas mūzikas ir tik daudz! Tāpēc, veidojot repertuāru, mēs vadījāmies katrs pēc savām mīlas jūtām un domāju, ka būsim trāpījuši tuvu desmitniekam."

Liene Šomase atzīst: "Man šķiet, brīnišķīgi, ka ir radīta šāda koncertprogramma, jo tajā caur mīlestības dziesmām tiek atspoguļota katra mākslinieka individuālā personība. Februāris ir mīlestības mēnesis, un skatītāji koncerta laikā noteikti sajutīs to mijiedarbību un mīlestību, kas nāk no skatuves. Jo vairāk mīlestības, jo vairāk smaidu, jo vairāk smaidu, jo vairāk prieka. Jo vairāk būs prieka – vairāk būs pozitīvisma, kas šajā laikā ir ļoti nepieciešams, it īpaši – mums Latvijā."

Koncerts "Mīlestības šūpuļdziesmas" Latgales vēstniecībā GORS norisināsies 13. februārī plkst. 19. Biļetes uz koncertu var iegādāties "Biļešu servisa" kasēs un Latgales vēstniecības GORS kasē Rēzeknē, Pils ielā 4. "Mīlestības šūpuļdziesmas" izskanēs arī Liepājā, Valmierā, Limbažos un Rīgā.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Pasaules tautu mūzika

Pasaules tautu mūzika Latgales vēstniecībā GORS

Šī un nākamā nedēļa Latgales vēstniecībā GORS tiks pavadīta pasaules tautu mūzikas zīmē – lai izspēlētu un izdziedātu dažādu zemju tautas mūziku, 30. janvārī uz Lielās skatuves etniskā garā vienosies valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", koklētāja Laima Jansone un etno dziedātāja Biruta Ozoliņa, savukārt 5. februārī kultūras draugus priecēs viešņa no tālās Atlantijas okeāna salas Kaboverdes – par etnodžeza dīvu dēvētā Maira Andrade. Abu koncertu apmeklētājiem biļetes par draudzīgu cenu!

Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē, koklētāja Laima Jansone, dziedātāja Biruta Ozoliņa un dejotājs Krišjānis Sants aicina baudīt folklorā iedvesmotu skaņdarbu izlasi koncertā Latgales vēstniecībā GORS 30. janvārī plkst. 18. Līdzās lietuviešu, ungāru un somu autoru kompozīcijām pirmoreiz tiks atskaņots Laimas Jansones komponētais opuss kamerorķestrim un koklēm. Etnisko tradīciju garā ieturēto vakaru kuplinās karēļu, sāmu un rumāņu intonācijas, ko varēsim salīdzināt ar mūsu pašu tautas mūzikas krāsām. Programmā skanēs Laima Jansone Skaņdarbs koklei, etnodziedātājai, dejotājam un kamerorķestrim, Veli Mati Pūmala "Chains of Camenae", Broņus Kutavičus "Ziemeļu vārti" un Bēla Bartoks "Rumāņu tautas dejas".

5. februārī plkst. 19 Latgales vēstniecībā GORS koncertu sniegs par etnodžeza dīvu dēvētā Maira Andrade no Kaboverdes. Atlantijas okeāna salas Kaboverdes vārdu pasaulē slavenu padarīja par baskājaino dīvu dēvētā Sezārija Evora, saukta arī par salām raksturīgo dziedājumu mornu karalieni. Visā pasaulē mīlētā un gaidītā dziedātāja pirms diviem gadiem 70 gadu vecumā aizgāja mūžībā. 28 gadus vecā dziedātāja Maira Andrade tiek raksturota kā citāda Kaboverde, kā Sezārijas Evoras atbalss. Ar dziļo un poētisko balsi apveltītā Maira Andrade izstaro gaismu, viņas dziedāšana ir dzirksteļojoša - dejojošu krāsu, samtainu ritmu un pikantu melodiju sajaukums. Viņas dziesmas raisa domas par bezgalīgo vasaru, kas dažreiz mēdz būt arī rasaina un miglā tīta. Izdziedātas Kaboverdes kreolu, angļu un portugāļu valodā, viņas dziesmas ierauj savā siltajā, aizraujošajā un pārsteigumu pilnajā pasaulē.  

Biļetes uz koncertiem iegādājamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās visā Latvijā, tai skaitā Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lvPērkot biļetes uz "Sinfonietta Rīga" un Laimas Jansones koncertu, biļetes uz Mairas Andrades koncertu iegādājamas ar 30% atlaidi (tikai Latgales vēstniecības GORS kasē)!

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja