Koncertieraksti

Boņuks 2020. Latgalīšu kulturys goda bolva

6. martā Latgaliešu kultūra gada balvas «Boņuks» apbalvošanas ceremonijas tiešraidē no Latgales vēstniecības GORS tika godināti desmit pagājušā gada svarīgākie un spilgtākie notikumi, aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā, kā arī ar balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts keramiķis Voldemārs Voguls.

Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tika pasniegtas jau trīspadsmito reizi. Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis arvien ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2020“ godinās par sniegumu un padarīto 2020. gadā.

Georgija Sviridova vokālā poēma "Pēterburga"

Komponista Georgija Sviridova vokālā poēma “Pēterburga”, piedaloties pianistei Hertai Hansenai, Latvijas Nacionālās operas solistam Rihardam Milleram un mūzikas apskatniekam Orestam Silabriedim, kura stāsti iepazīstinās klausītājus ar Sviridova un cikla dzejas autora Aleksandra Bloka personībām, poēmas vēstījuma vēsturisko un sociālo kontekstu. 

Cikls “Pēterburga” tapis daudzu gadu garumā un pabeigts 1995. gadā – trīs gadus pirms komponista aiziešanas mūžībā. Sviridovs izmantojis Bloka dzejoļus, kas sacerēti 20. gadsimta pirmajos 14 gados. Tīmeklī populārs ir cikla apraksts, kurā teikts – šajos sudrablaikmeta garīgo debesu un karašausmu pirmsnojausmas piesātinātajos tekstos ir viss Pēterburgas spektrs: pilsēta rēgs, pilsēta slepkava, padrūmās, monumentālās pompozitātes pilsēta, Pīķa dāmas, Raskoļņikova vieta, kur netrūkst kaislīgas mīlestības un lieliskas arhitektūras, kur tek iespaidīgā Ņeva un kur ir neatkārtojamas baltās naktis. Privāta intimitāte ciklā mijas ar galēji kāpinātu dramatismu. Ilgošanās un katastrofa ir cieši līdzās. Poēmas 40 minūtēs uzzinām visu par Pēterburgu un pašu galveno par pasaules kārtību.

O.Kūkoja dzejis video "Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ"

Dzejas izrāde “Pa mīlesteibu brīnūt” tapusi kā filma ar Antona Kūkoja dzeju, kurā piedalās aktieris Kristaps Rasims un nedzirdīga aktrise Jolanta Znotiņa. Tas ir stāsts dzejā, kas vēsta par divu cilvēku satikšanos, iemīlēšanos, nesaprašanos, un tas ir stāsts arī par divām dažādām pasaulēm. Aktrise Jolanta Znotiņa Antona Kūkoja dzeju izstāsta zīmju valodā, savukārt aktieris un mūziķis Kristaps Rasims vārdos un mūzikā.

Dzejas izrāde ir kopīgs projekts ar pārizdoto Antona Kūkoja dzejas grāmatu “Mīlesteiba – Lelais Līpu kolns”, kas publicēta 1995.gadā, kad dzejas krājums iznāca ne visai labā tipogrāfiskā kvalitātē un mazā tirāžā.

TIEKAMIES MŪZIKĀ! "Kremerata Lettonica" un pianists Georgijs Osokins

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, 1997. gadā, leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri — kamerorķestri “Kremerata Baltica” —, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno muzicēšanu, un interesanto programu, orķestris iekarojis publikas sirdis visā pasaulē.

“Kremerata Lettonica” mūziķi un pianists Georgijs Osokins izpildīja Frederika Šopēna, Georga Pelēča, Astora Pjacollas, Mečislava Vainberga, Alfrēda Šnitkes un citu komponistu skaņdarbus.

CEĻĀ UZ ZIEMASSVĒTKIEM. Svētku koncerts

Četri latviešu mūziķi: dziedātāja Beāte Zviedre, arfiste Ieva Šablovska, saksofonists Ainars Šablovskis, kurš spēlē arī duduku, kā arī sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa, 2019. gada decembrī apvienojās ciešā draudzībā mūzikā un kopā ar komponistiem Jēkabu Jančevski un Raimondu Tigulu radīja Ziemassvētku programmu, kuru atskaņoja Latvijas Radio 1. studijā, un tā tiešraidē izskanēja 15 Eiroradio dalībvalstīs.

Koncerta programmā Jēkaba Jančevska radītās Eiropas Ziemassvētku dziesmu aranžijas, Eiropas skaistākie Ziemassvētku laika korāļi, latviešu ziemas saulgriežu folklora un Jāņa Lūsēna dziesma “Lūgšana Ziemassvētku vakarā”, kā arī Raimonda Tigula dziesma “Little star”.

DZĪŠMU GRUOMOTA. Latgaliešu dziesmu koncerts

Iedvesmojoties no 2020. gada pavasarī izdotās latgaliešu dziesmu grāmatas “Muna dzīšmu gruomota”, Latgales vēstniecība GORS aicināja uz latgaliešu dziesmu koncertu “Dzīšmu gruomota”, kurā skanēja gandrīz divi desmiti tautā mīlētu un labi zināmu latgaliešu dziesmu, kā arī kāda varbūt mazāk zināma. Visas koncertā dzirdamās dziesmas atrodamas šogad izdotajā dziesmu grāmatā, dažas dziesmas piedzīvoja jaunu skanējumu, dažām tas bija labi zināmais un gadiem pārbaudītais, bet visu papildināja arī video par katru dziesmu, atklājot tās rašanās un skanēšanas stāstus.

Koncertā “Dzīšmu gruomota” piedalījās apvienības “Raxtu Raxti” mūziķi, Artūrs Uškāns, Guntis Rasims, Kristaps Rasims, Arnis Slobožaņins, Dainis Skutelis, Andris Baltacis, Guntra Kuzmina-Jukna un vokālā studija “Skonai”, Juris Vucāns, grupa “Latgales dāmu pops”, Juris Ostrovskis un Kārlis Kazāks.

APKALNA, PAULS UN LNSO. Ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi 2020

Koncerta tiešraides audio ieraksts no Latvijas Radio 3 un video ieraksts no Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) arhīva.

5. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla "ORGANismi" koncerts, kurā uz vienas skatuves bija festivāla mākslinieciskā vadītāja, ērģelniece Iveta Apkalna, pianists un komponists Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Stafeckis.

Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna un maestro Raimonds Pauls kopā koncertēja pirmoreiz, piedāvājot Raimonda Paula miniatūras no cikla “Naktstauriņi”, mūziku no teātra izrādēm un kinofilmas Homo novus Annas Veismanes aranžējumos. Koncerta programmā arī maestro domubiedra un kolēģa Gijas Kančeli kinomelodiju svīta, kā arī Semjuela Bārbera Toccata festiva, kurā uzmirdzēja Ivetas Apkalnas žilbinošā virtuozitāte.

Koncertu vadīja Gunda Vaivode un Orests Silabriedis, tiešraidi - Inga Saksone, starpbrīdī piedāvājot sarunas ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latgales vēstniecības GORS māksliniecisko vadītāju Ilonu Rupaini, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkni Ievu Leidumu un komponisti Annu Veismani.

LATGOLYS FRESKA. Dzejnieces Annas Rancānes jubilejas koncertizrāde
Annas Rancānes jubilejai veltīts koncertuzvedums, kas veidots kā Latgales dzejnieces personību un reģiona kultūras savdabību rādoša pastaiga – ekskursija.
Rāzna, Rogovka, Slutišķi, Daugavpils, Ludza, Krāslava, Piedruja, Rēzekne – katrai no apstāšanās vietām ir būtiska loma Annas dzīvē un Latgales kopainā,  katrai vietai nāk līdzi emocionāls un poētisks vēstījums dzejas, prozas un mūzikas valodā.
 
Uzvedumā piedalījās Latvijas Radio koris, aktrise Baiba Broka, etno dziedātāja Biruta Ozoliņa.
 
Uzveduma radošā grupa – Sigvards Kļava, Anna Rancāne, Viesturs Kairišs, Ieva Jurjāne un citi.
 
„Latgolys freska” ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums. Koncertizrādi veidoja Latgales vēstniecība GORS sadarbībā ar „Latvijas Koncerti” un biedrību “Partitūra”, tās tapšanu atbalstīja Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma.
 
 

DRAUDZĪGAS IDENTITĀTES. Biruta Ozoliņa un Uģis Prauliņš

Divu mūziķu Birutas Ozoliņas un Uģa Prauliņa apvienība ir abpusēji sen lolots sapnis, jo abu tautas mūzikas iedvesmojuma hronoloģija ir ļoti līdzīga: tie ir 80.–90. gadi, akadēmiskās mūzikas studijas Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija), atmodas laiks Latvijā. Zīmīgi, ka Uģa pirmais tautas mūzikas albums – cikls “Pagānu Gadagrāmata” – un Birutas “Bolta Eimu” tika publicēti vienā 1999. gadā, vienā un tajā pašā izdevniecībā “UPE”,  vienā sērijā “Latvijas tautas mūzikas kolekcija”. Viņu radītajai mūzikai piemīt katrai sava raksturīga nokrāsa, personīga un neatkārtojama izteiksme.

“Draudzīgas identitātes” – no vienas puses tie ir akadēmiskās mūzikas ieliktie gaumes kritēriji, dažādi sociāli adaptētāki mūzikas stili, bet otrā svaru kausā – tautas etniskā mūzika.

MAINĪGĀS FAKTŪRAS. Rihards Plešanovs

Pianista Riharda Plešanova jaunās mūsdienu mūzikas koncertprogrammas pirmatskaņojums 2020. gada 30. maijā, kurai dots nosaukums “Mainīgās faktūras”. Koncertprogrammā skanēja Imanta Zemzara, Fazila Saja, Ģērģa Ligeti, Lindas Leimanes, Olivjē Mesiāna, Pētera Vaska, Edgara Raginska un paša Riharda Plešanova skaņdarbi.

PIESKARTIES. Ieva Saliete un Anna Rancāne

Tiešraides koncerts no GORS Lielās zāles 2020. gada 29. aprīlī. Klavesīniste Ieva Saliete un dzejniece Anna Rancāne. Koncertā skan: 

Johana Sebastiāna Baha Fantāzija la minorā BWV 922
Pētera Vaska Kantāte (1980)
Johana Sebastiāna Baha Fantāzija no Hromatiskās fantāzijas un fūgas re minorā BWV 903
Riharda Dubras Super flumina Babylonis (2007)
Johana Sebastiāna Baha Čakona no partitas vijolei re minorā BWV 1004
Annas Rancānes dzeja
 

DIENVIDU KRASTI. Maria Mendes (Portugāle), Michael Pipoquinha (Brazīlija) un Latvijas Radio bigbends

Maria Mendeša (Maria Mendes) ir portugāļu dīva ar plašu muzikālo interešu loku – viņa teicami jūtas džezā, glāsmaini dzied popmūziku un māk savai dzidri skanīgajai balsij piešķirt arī fadu smeldzīgumu. Mendeša uzstājusies Ņujorkas leģendārajā Blue Note Jazz Club, viņai uzgavilējusi Montrē džeza festivāla publika. Portālā All About Jazz teikts: “Mendeša skaidri parāda, ka viņai absolūti nekas nav jāpierāda.”

Mišaels Pipokiņa (Michael Pipoquinha), kurš Latvijā viesojies vairākkārt, jau pusaudža gados ar savu tehniski meistarīgo spēli apbūra tūkstošus sava videokanāla sekotāju visā pasaulē, un tagad šis brazīļu jauneklis ir uz pasaules slavas sliekšņa. Mišaela spēlē ir Brazīlijas ritmu daudzkrāsainība, unikāla slepu jeb plaukstspēles tehnika un mežonīgi grūvi. The Standard Bank Jazz Festival sauc šo brīnumpuisi par sensacionālu.

Koncertā skanēja mūzika no Portugāles un Brazīlijas, priecēs Marias un Mišaela skatuviskā saspēle, kā arī skanēs Latvijas Radio bigbenda programma “Tribute to Jaco”, kas tapusi sadarbībā ar Mišaelu un veltīta leģendārajam džeza basistam Džako Pastoriusam (Jaco Pastorius).

BOŅUKS 2019

Latgaliešu kultūras gada balvas BOŅUKS 2019 pasniegšanas ceremonija.

Grupas "Bez PVN" koncerts "Rūbeži"

ORGANismi. Koncertuzvedums "ORIGIN".

Piedalās Jānis Šipkēvics, Iveta Apkalna, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas meiteņu koris "Krelles"

LNSO vasarnīca. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un "Carion" kvintets

Carion:
Dora Šereša | Dóra Seres – flauta | flute
Egils Upatnieks – oboja | oboe
Egīls Šēfers – klarnete | clarinet
Dāvids M. A. P. Palmkvists | David M. A. P. Palmquist– mežrags | horn
Nilss Anderss Vedstens-Larsens | Niels Anders Vedsten Larsen – fagots | bassoon 
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Latvian National Symphony Orchestra
Diriģents | Conductor Andris Poga
Režisors | Stage Designer Dāvis Sīmanis
Gaismu mākslinieks | Light Designer Mārtiņš Feldmanis
 
CARION TRIPTYCH
1. daļa | Part 1 Anderss Nordentofts | Anders Nordentoft "Weavings" | "Noaudumi"
2. daļa | Part 2 Brita Bīstrema | Britta Byström "Walking in the Shade" | "Staigājot paēnā"
3. daļa | Part 3 Andris Dzenītis Delta Returning | "Deltas atgriešanās"

BOŅUKS 2018

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2018" pasniegšanas ceremonija

Ziemassvētku ieskaņas koncerts "Mūzika Adventa laikam"

Ziemassvētku ieskaņas koncertam Latgales vēstniecībā GORS izvēlēta baroka laika mūzika – dižā Johana Sebastiāna Baha skaņdarbi, simboliski sasaucoties ar ilgu gadu Rēzeknes tradīciju – Baroka mūzikas dienām Rēzeknē. Piedalījās - Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns), Ieva Saliete (klavesīns), Agnese Kanniņa (vijole), Andis Klučnieks (flauta), Rēzeknes kamerorķestris, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris. Diriģents Jānis Stafeckis.

Raidījums "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli"

Ieraksts Latgales vēstniecībā GORS. Piedalās GORS vadītāja Diāna Zirniņa un žurnālists Ansis Pūpols.

Raidījums "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli"

Ieraksts Latgales vēstniecībā GORS. Piedalās sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns un hip-hop mākslinieks OZOLS.

VYSI MUNI GOSTI BEJA

Latgales vēstniecības GORS 5 gadu jubilejas koncerts. Piedalās grupas "Rikši", "Tautumeitas", "Babkiny Vnuki", "Chveneburebi". Koncertu vada Ēriks Zeps, Agnese Pauniņa un Ilmārs Dreļs.

GORS PIECGADES SIMFONIJA. TALANTU ŠOVS. Muzikāla komēdija visai ģimenei

Mazie skatītāji ir svarīga Latgales vēstniecības GORS apmeklētāju daļa, ar kuriem kopā katru gadu top arī kāds uzvedums – jo īpaši ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” laikā. Piecu gadu svētku reizē sadarbībā ar Armanda Ekšteta “Teātris un ES” Latgales vēstniecība GORS tapa muzikāla komēdija visai ģimenei, veidojot pašiem savu muzikālo TV šovu.

GORS PIECGADES SIMFONIJA. Sinfonietta Rīga. Perpetuum Ritmico 

2018. gada 5. maijā Latgales vēstniecības GORS piecu gadu dzimšanas diena tika sākta tieši ar akustikas svinēšanu, aicinot svētkus sākt tuviem koncertzāles draugiem – kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Līdzās kamerorķestrim uzstājās arī klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentu ansamblis “Perpetuum Ritmico”. Koncertprogrammā, kura izskanēja tikai Latgales vēstniecībā GORS, savijās Jozefa Haidna Simfonija Remažorā Hob. I:86, Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts, Džona Adamsa “Fearful Symmetries” un Žeroma Bosa veidotā Bastera Kītona filmu kinomontāža “Basters”, kā arī tika pirmatskaņots speciāli notikumam tapušais Emīla Zilberta jaundarbs – “Concertino sitaminstrumentu ansamblim un simfoniskajam orķestrim”.

ORGANismi. Koncertuzvedums "Viens prāts ar otru".

Piedalās Iveta Apkalna, Renārs Kaupers, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu koris

BAHS REIZ TRĪS. Ivetas Apkalnas solokoncerts festivālā "ORGANismi"

Ērģelnieces Iveta Apkalnas, soloprogramma festivālam tapusi, domājot par un ap Johanu Sebastiānu Bahu, "Svēto Trīsvienību" mūzikā, viņa nemirstīgo muzikālo mantojumu un ietekmi gadsimtu garumā. Trīs īsās koncerta daļās skanēja seši J. S. Baha "Šīblera korāļi" un komponista skaņdarbi trīsdaļu metrā  baroka ērģeļmūzikas zelta virsotne "Pasakalja" do minorā un "Čakona" no partitas vijolei solo re minorā pārlikumā ērģelēm. Lai atainotu senās un cēlās dejas pasakaljas pārtapšanu 20. gs. skatuves mūzikas valodā, izskanēja Dmitrija Šostakoviča traģikas pilnā Pasakalja no operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", kas ir vienīgais komponista oriģināldarbs ērģelēm. Programmu noslēdza romantiķa Ferenca Lista veltījums J. S. Baham – virtuozā un majestātiskā Fantāzija un Fūga par BACH tēmu.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltīts svētku koncerts (AUDIO)

LAIKS ZIEDONIM. Apbalvojuma cildināšanas ceremonija

LATGALES GREDZENS. Koncertizrāde Rakstiem un skaņai

ORGANismi. Koncertuzvedums "Ja es būtu"

Jāņa Streiča jubilejas koncerts

BAROKA MŪZIKAS DIENAS 2016. Koncertuzvedums "Re:FRICS" 

Veltījums šveiciešu komponistam un vijolniekam Gasparam Fricam (Gaspard Fritz), piedalās: senās mūzikas ansamblis “Kesselberg Ensemble”; dziedātājs un komponists Kristiāns Cenders (Christian Zehnder); semplu mākslinieks Vincents Flikigers (Vincent Flückiger); tango grupas “Plant-T” dejotāji Lionels Vircs (Lionel Wirz) un Lija Džeikere (Lia Jeker); stāstnieks Jānis Pampe.

Lobs vokors GORĀ!

Latgales vēstniecības GORS trešās dzimšanas dienas koncerts. Piedalās "Latvian Voices", "Xylem Trio" un Rēzeknes kamerorķestris. Riharda Zaļupes skaņdarba "Latgales ainavas" pirmatskaņojums.

Reinis Zariņš, Kirils Burlovs GADALAIKI

Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestra 25 gadu jubilejas koncerts "Nāk pavasars"

2016. gada 1. aprīlī Pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne" ar jubilejas koncertu "Nāk pavasars" svinēja savu 25 gadu jubileju.

Koncerta pirmajā daļā muzicēja pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” diriģentu Sergeja Sergejeva un Jāņa Pavlovska vadībā, bet koncerta otrajā daļā – orķestra bigbenda grupa ar māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu. Pirmo reizi kopā ar Rēzeknes bigbendu uzstājās viena no spilgtākajām jaunajām Latvijas džeza dziedātājām Kristīne Prauliņa. Koncertu kuplināja jaunais talants no Rēzeknes Māris Jefremovs un Latvijā labi zināmā džeza dziedātāja, kas ar bigbendu sadarbojusies jau vairākos projektos, košā Diāna Pīrāgs.

Baltais koncerts. Sonora Vaice, Rēzeknes kamerorķestris un Rēzeknes bigbends

2015. gada 6. decembrī Latgales vēstniecībā GORS uz nu jau par tradīciju kļuvušo svētku gaidīšanas laika koncertu aicināja Rēzeknes kamerorķestris. Koncertā piedalījās arī pūšamo instrumentu orķestra „Rēzekne” bigbends un solisti. Koncerta programmā izskanēja Arkandželo Korelli, Volfganga Amadeja Mocarta, Georga Pelēča skaņdarbi, kā arī tradicionālās Ziemassvētku dziesmas.
 
Koncertā piedalījās:
Sonora Vaice (soprāns)
Rihards Plešanovs (klavieres)
Rēzeknes kamerorķestris (diriģents Jānis Stafeckis)
Rēzeknes bigbends (vadītājs Lauris Amantovs)

 

 

Latvijas Radio korim 75. Koncerts "Jubilejas portrets"

2015. gada 28. novembrī Latgales vēstniecībā GORS savu 75 gadu jubileju svinēja Latvijas Radio koris. Jubilejas koncertā “Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets.” bez gaviļniekiem piedalījās arī kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Koncertu veidoja režisors Uģis Brikmanis, videomākslinieks Roberts Rubīns, diriģents Sigvards Kļava, bet pie gaismu režijas pults - Mārtiņš Feldmanis. Īpašā koncerta programmā izskanēja Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Riharda Dubras, Emīla Dārziņa un citu izcilu Latvijas komponistu darbi. Gaviļnieki noturēja solījumu nodrošināt pārsteigumiem bagātu koncertu.

Valsts Svētku koncerts 18. novembrī

 

 

ORGANismi. Deja. Ēnas. Improvizācija

ORGANismi. Uzvedums "Saule. Bērni. Rainis"

Uzveduma SAULE. BĒRNI. RAINIS pamatā Jāņa Raiņa bērnības epus “Saules gadi” (1924–1925) par kura ieceri autors raksta: “Neteikt arī tik daudz, ka tā mana dzīve, bet uzsvērt, ka tā katra dzīve vai ka tādai jābūt principā bērnībai.”

Poetiskuo roka apvīneibys "Kapļi" albuma "Ašņa dasys" prezentacejis koncerts

BOŅUKS 2014

Grupas "Dabasu Durovys" koncerts "Bāka"

Literāri muzikāls uzvedums "Francis"

Uzvedums, kurš veltīts Franča Trasuna 150 gadu jubilejai, veidoja: režisore Māza Zaļaiskalns, scenārija autore Anna Rancāne, mūzikas konsultante Ilona Rupaine, tērpu un scenogrāfijas autore Ināra Apele, skaņotājs Ints Salmiņš, gaismotājs Ervīns Šaicāns, kustību režisori Ilmārs un Inga Dreļi, smilšu animāciju veidotāja Guna Zandere (Smilšu kino), tajā piedalījās Rēzeknes Tautas teātra aktieri, deju kopas “Dziga” dalībnieki, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris.

X BAROKA MŪZIKAS DIENAS RĒZEKNĒ. Opera paticcio "Māja Mītelim"

Opera pasticcio “Māja Mītelim” ir stāsts par izcilā komponista dzīvi 18. gadsimta Rīgā un viņa vietu, viņa “mājām” cilvēku apziņā šodien. Uzvedums „Māja Mītelim” veidota kā opera pasticcio jeb „opera pastēte”.Šāds operas paveids radies tieši baroka laikā Itālijā un parasti apvieno dažādu komponistu skaņdarbu fragmenus. Rēzekniešu veidotā opera ir multimediāls uzvedums, kurā satiekas Johana Gotfrīda Mīteļa skaņdarbi ar Cīrihē dzīvojoša vācieša Burkharda Kinclera oriģinālmūziku un Mīteļa solodziesmu mūsdienīgiem apdarinājumiem, šveicieša Vincenta Flikigera semplu kompozīcijas datoram un latgaliešu tautasdziesmas. Operā pasticcio “Māja Mītelim” uzstājas starptautisku atzinību guvuši senās mūzikas interpreti, kuri jau vairākkārt uzstājušies BMD koncertos. Opera veidota tieši festivālam, un tā ir “Kesselberg Ensemble” projekts, kas tapis sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu un Rēzeknes Tautas teātri un kas ir veltīts festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē un “Kesselberg Ensemble” 10 gadu jubilejai.

Ērģēlu "Johannus Eclesia" ieskandināšanas koncerts. 

Piedalās ērģelniece Iveta Apkalna un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga"

Latgales vēstniecības GORS atklāšanas koncerts

I daļa. Latgales pasaka "Ķēniņmeita"

II daļa. Liepājas Simfoniskais orķestris, Vestards Šimkus, Guntra Kuzmina, Krišjānis Norvelis, Iveta Apkalna.