No 9. novembra līdz 17. janvārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma Nila Jumīša personālizstāde “Tālumā tuvu”. Izstāde pievēršas materiāla pārvērtībām, tehnoloģiskā procesa un nejaušības mijiedarbībai, atklājot, kā ikdienišķi priekšmeti, personiskas atmiņas un neparedzamas materiāla reakcijas iegūst jaunas formas un nozīmes.
Nila Jumīša radošajā praksē metāla liešanas tehnoloģija nav tikai instruments iecerētās formas radīšanai. Tā kļūst par patstāvīgu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, kurā būtiska nozīme ir arī procesam, tā pēdām un neparedzamajam. Atšķirībā no ierastās metāla liešanas prakses, kurā pēc atlējuma sacietēšanas tiek nogriezti tehnoloģiskie elementi jeb gaisa vadi, mākslinieks izvēlas tos saglabāt. Tādējādi darba tapšanas procesa liecības kļūst par tā vizuālās valodas daļu, piešķirot skulptūrām savdabīgu struktūru un estētisku patstāvību.
Īpašu vietu mākslinieka praksē ieņem eksperimentēšana ar čuguna liešanas tehnoloģiju. Metāla un veidnes mijiedarbībā radušās gāzu un tvaiku reakcijas izraisa negaidītas deformācijas, virsmas faktūras un formas variācijas. Tas, ko industriālajā ražošanā varētu uzskatīt par defektu, Nila Jumīša darbos kļūst par apzināti izmantotu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli.
Izstādē eksponētajos darbos mākslinieks pievērsies dažādu ikdienišķu un personisku priekšmetu pārvērtībām metālā. Grāmatas, paša un bērna vilnas zeķes, plastmasas pudeles un cilvēka ķermenis, pārtopot metālā, iegūst citu materiālo klātbūtni un mainītu nozīmju lauku.
Attālināts tuvums ir arī Nila Jumīša saiknē ar izstādes vietu, kā saka autors: “Latgale ir manu vecvecāku dzimtene. Tā mani vienmēr vilinājusi, interesējusi, taču līdz šim palikusi līdz galam neiepazīta. Lai gan ģimenes saknes rada piesaistes sajūtu, manis paša pieredzē tā joprojām ir tāla. No bērnības sajūtām atceros, ka vecmāmiņa bija liela un silta, daudz lasīja un apkārt vienmēr bija grāmatu čupas”.
Izstādē skatāmi arī agrāki mākslinieka darbi – sieviešu akti, kas veidoti nelielas metāla plāksnītes sametinot virs māla formas. Metināšanas laikā radušais karstums un māla mitrums izraisīja tvaika eksplozijas, deformējot metāla savienojumus un radot skulptūrām raksturīgo raupjo faktūru. Arī šajos darbos tehnoloģiskā procesa neparedzamība kļūst par formas veidošanas pamatu.
Nils Jumītis (dzimis 1992. gadā) ir latviešu tēlnieks un metāla mākslinieks, kura radošo darbību raksturo eksperimentāla pieeja tēlniecības materiāliem, metāla apstrādes tehnoloģijām un formas veidošanas procesiem. Viņa mākslinieciskā prakse apvieno tehnoloģiskus eksperimentus ar interesi par cilvēka iekšējo pasauli, zināšanu uzkrāšanu un nodošanu, kā arī materiālu un objektu spēju iegūt jaunas nozīmes.
Nils Jumītis veido figurālas skulptūras, instalācijas un vides objektus. Viņa lielformāta skulptūra Space (2019) atrodas Oroņsko Tēlniecības centra parkā Polijā, savukārt marmora skulptūra Zivs (2023) eksponēta Palermo skulptūru parkā Itālijā. Mākslinieks piedalījies grupu izstādēs un starptautiskos metāla mākslas un tēlniecības simpozijos Latvijā un ārvalstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Japānā, Portugālē, Slovākijā un Ungārijā.
