Other

Jaunais Kultūras kanons turpinās

20.01.2014 - 00:00

Konkursa "Jaunais Kultūras kanons" otrajā kārtā iekļūst Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija un Rugāju novada vidusskola.

Lai uzturētu diskusiju par Latvijas kultūras mantojumu un mākslas vērtībām, nacionālo identitāti un sabiedrības kolektīvo atmiņu, skolu jauniešiem jau otro gadu tiek rīkots konkurss par Latvijas kultūras kanonu. Pirmajā, reģionālajā konkursa kārtā, kas 17. janvārī norisinājās Latgales vēstniecībā GORS, noskaidrotas divas labākās komandas, kas konkursu turpinās otrajā kārtā Rīgā, proti, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija un Rugāju novada vidusskola.

Konkursa "Jaunais Kultūras kanons (1991-2013)" pirmajā, Latgales reģiona kārtā piedalījās deviņas komandas, savukārt uz konkursa otro kārtu izvirzītas divas komandas: Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas komanda (Anna Laganovska, Regita Zeiļa, Sendija Caune, skolotāja Skaidrīte Bambale) un Rugāju novada vidusskolas komanda (Helmuts Medinieks, Arta Akmene, Līga Niedra, skolotāja Iveta Arelkeviča). Konkursa pirmajā kārtā piedalījās arī Balvu Valsts ģimnāzija, Līvānu 2. vidusskola, Ilūkstes 1. vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Krāslavas Valsts ģimnāzija, Nautrēnu vidusskola un Bebrenes vidusskola.

Par piedalīšanos konkursā visas komandas saņēmušas pateicības rakstus un balvas no konkursa atbalstītājiem – izdevniecības "Dienas žurnāli", apgāda "Jumava", tipogrāfijas "Latgales druka", ziedu salona "Latgales ziedi". Arī Latgales vēstniecība GORS visiem konkursantiem un ekspertu komisijai pasniedza dāvanas – ielūgumus uz kultūras pasākumiem.

Ekspertu komisijā darbojās un "Jaunā Kultūras kanona" konkursantus vērtēja Inese Pitkeviča, Jolanta Strikaite, Lolita Rūsiņa, Māra Zaļaiskalns, Anna Rancāne un Raibīs Suņs (Oskars Orlovs).

2014. gada konkursa moto ir "Jaunais Kultūras kanons (1991-2013)", tā mērķis - pievērst skolēnu uzmanību kultūras un mākslas vērtību jaunrades aktuālajiem procesiem mūsdienu Latvijā. Konkursa dalībniekiem ir iespēja veidot savu Kultūras kanonu no tām vērtībām, kas radītas laika posmā no 1991. līdz 2013. gadam, kā arī argumentēt šo vērtību kanonizēšanas nepieciešamību.

Konkursa otrā kārta norisināsies 7. februārī Zirgu pastā Rīgā, Dzirnavu ielā 46.

Atbalstu kulturoloģijas konkursa "Jaunais Kultūras kanons" rīkošanai Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS sniedza izdevniecība "Dienas žurnāli", apgāds "Jumava", tipogrāfija "Latgales druka" un ziedu salons "Latgales ziedi". Konkursa iniciatori un rīkotāji ir Latvijas Kultūras akadēmija un Socioloģijas un kultūrizglītības asociācija. Konkursu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, bet informatīvi - Valsts Izglītības satura centrs.

Video no konkursa pirmās kārtas Latgales vēstniecībā GORS var aplūkot šeit: http://www.youtube.com/watch?v=S5VijHPIEh4

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Biļešu kases darba laiks

27.12.2013 - 13:41

Latgales vēstniecības GORS biļešu kases - informācijas centra darba laiks Jaunā gada svētku dienās:

31. decembris - brīvdiena

1. janvāris - no 00:30

2. janvāris - brīvdiena

 

No 3. janvāra - kā ierasts:

pirmdiena - piektdiena no 12:00 līdz 18:00

sestdiena - svētdiena no 12:00 līdz 16:00

pasākuma dienās - līdz pasākuma beigām

 

Lai šajās dienās dzirksteļo prieks un radošums!

Aicinām paust viedokli par Boņuku

20.12.2013 - 16:51

Iesaistoties Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks" rīkošanā, Latgales vēstniecība GORS aicina visus interesentus paust savu viedokli par vienīgo gada balvu, kas tiek pasniegta par sasniegumiem latgaliešu kultūras dzīvē. Latgales vēstniecība GORS ar prieku uzklausīs vērtējumus un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītie jautājumiem.

Savu viedokli un ierosinājumus ikviens var paust, sūtot vēstuli uz elektroniskā pasta adresi bonuks [at] rezekne.lv līdz 2014. gada 6. janvārim. Pieteikt pretendentus Latgaliešu Kultūras gada balvas "Boņuks 2013" nominācijām varēs no 7. līdz 17. janvārim. "Boņuka" balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23. februārī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.

Latgaliešu Kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu tradicionālās un populārās kultūras attīstību Latgales reģionā un aiz tā robežām, apkopot labāko aizvadītā gada veikumu, kā arī rosināt kvalitātes un oriģinalitātes pieaugumu mūsdienu latgaliešu kultūrā.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks" rīkotāji ir biedrības "Kukuži", "Latgalīšu Etnokulturys centrs", "Latgaļu Sāta", "Latgolys Saeima", "Latgolys Studentu centrs", "Latgolys Producentu Grupa", LatBLUL un aktīvākās Latgales novadu pašvaldības. 2013. gadā "Boņuka" rīkošanā iesaistījusies arī Latgales vēstniecība GORS.

Aicinām aplūkot Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks" nolikumu (dokuments pielikumā) un paust savu viedokli, rakstot uz elektroniskā pasta adresi bonuks [at] rezekne.lv  līdz 2014. gada 6.  janvārim!

Jaunākie pasākumi 2014. gadā

11.12.2013 - 13:02

Arvien jauni pasākumi sāk apdzīvot 2014. gada kalendāru, un tas arvien kļūs kultūras notikumiem bagātāks. Aicinām ielūkoties aktuālajā repertuārā!

PAREIZTICĪGIE DZIEDOŅI. Vīru kora (Krievija) koncerts
Svētdiena, 12. janvāris 16:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 3.51 (4.99 eiro); Ls 4.92 (7 eiro)
Pasākuma valoda: krievu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Rietumeiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi īpašu sajūsmu, jo īpaši krievu oktāvistu  majestātiskais  skanējumus. Dziedāšanas kaisme krievu pareizticīgo kora klausītāju aizrāvusi gan senāk, gan šodien, un būtu grūti to izskaidrot loģiski. Krievu pareizticīgo kora dziedāšanā  izpaužas īstenā krievu tautas dvēseles degsme. Maskavas vīru koris "Pareizticīgie dziedoņi" ("Pravoslavnije pevčije") tika izveidots 1992. gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem. Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, tas pelnīti uzskatāms par labāko kori, kas turpina jau kopš XVI gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas. Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat XX gadsimtam ar īpašu uzsvaru uz pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūziku. Jau kopš pirmajiem koncertiem koris pārsteidz klausītājus ar savu profesionālo meistarību, cēlo skanējumu un īpašo garīguma gaisotni.

Domino teātra izrāde – komēdija SEKSS, LAULĪBAS UN ŠĶIRŠANĀS AMERIKĀŅU GAUMĒ
Otrdiena, 14. janvāris 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 6 (8,54 eiro); Ls 7 (9,96 eiro)
Pasākuma valoda: krievu
Rīko SIA "Media Group"
Domino teātris jau atkārtoti Rēzeknē viesosies ar savu skandalozo projektu - intelektuālā humora meistara Vudija Allena provokatīvo komēdiju krievu valodā "Sekss, laulības un šķiršanās amerikāņu gaumē". Galvenās lomas izrādē atveido Ivars Kalniņš, Svetlana Ivaņņikova un Tatjana Lukašenkova. "Izrāde nav ieteicama cilvēkiem, kas, dzirdot vārdu sekss, sarkst. Bet, ja jums nav nekas pret veselīgu un pat cinisku humoru, jūs esat dzīves, stilīgu apģērbu, asprātīgu joku mīļotājs, tad izrāde būs jums pa prātam," saka izrādes režisors Oļegs Šapošņikovs. Izrādei ir arī fantastikas, detektīva žanra un psiholoģiskas drāmas iezīmes. Izrādes rīkotāji norāda, ka visi personāži ir izdomāti, un sakritības ar vairāku Latvijā pazīstamu pāru dzīvi ir nejaušas. Nav ieteicams skatīties personām jaunākām par 16 gadiem, izrādē smēķē.

ALEKSANDRS MAĻIŅINS. Koncertprogramma "Ak, dvēsele mana!"
Trešdiena, 29. janvāris 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 10,54 (15 eiro); Ls 14,06 (20,01 eiro); Ls 17,57 (25 eiro)
Pasākuma valoda: krievu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Krievijas dziedātāja Aleksandra Maļiņina skatuves debija notika 1987. gadā kādā Maskavas rokfestivālā, kur viņš tam laikam neierastā manierē izpildīja divas krievu romances un patīkami pārsteidza publiku. Aleksandra Maļiņina dziļā balss tiek uzskatīta par vienu no interesantākajām uz Krievijas estrādes skatuves. Savas muzikālās karjeras laikā dziedātājs izdevis vairāk nekā 20 albumu, kas pārdoti milzīgās tirāžās. Tomēr par visaugstāko novērtējumu un popularitātes rādītāju viņš uzskata vienmēr pilnās skatītāju zāles un publikas mīlestību. "Ak, dvēsele mana!" ir Aleksandra Maļiņina jaunākā koncertprogramma.

SINFONIETTA RĪGA un Laima Jansone
Ceturtdiena, 30. janvāris 18:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 4,92 (7 eiro); Ls 7,03 (10 eiro)
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Kamerorķetris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā ir vieni no aktīvākajiem baroka un laikmetīgās mūzikas atskaņotājiem Latvijā, kas gatavi eksperimentēt akadēmiskos un neakadēmiskos mūzikas virzienos. Savukārt Laima Jansone ir viena no talantīgākajām etnogrāfiskās kokles spēlētājām, kuras spēles stilā īpašu vietu ieņem improvizācija. Viņas skaņdarbos ir mūzikas mijiedarbība starp meditatīvo un impulsīvo. Koncertprogrammā piedalās valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" ar Normundu Šnē pie diriģenta pults, Laima Jansone (kokle), Biruta Ozoliņa (balss) un dejotājs Krišjānis Sants. Programmā skanēs Laimas Jansones Simfoniska poēma koklei, dziedātājai, dejotājam un kamerorķestrim, Veli Mati Pūmala "Chains of Camenae" un Broņus Kutavičus "Ziemeļu vārti".

LeNeSOna OLIMPIĀDE. Muzikāla programma bērniem
Otrdiena, 4. februāris 13:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 2.11 (3 eiro); grupām 10 cilvēki un vairāk Ls 1.41 (2 eiro), klēpī sēdošiem bērniem ieeja bez maksas
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Par godu lielajam notikumam – 2014. gada ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos, arī jautrais, zinātkārais un muzikālais puisēns LeNeSOns sev un citiem par prieku sarīkos mūsu pašu nelielo, toties ļoti muzikālo Olimpiādi. "Ar mūzikas skaņām sacentīsimies skriešanā, uzspēlēsim futbolu, hokeju un regbiju, sadzirdēsim arī pa kādai pingponga bumbiņai un slīdošam kērlinga akmenim – ziemas un vasaras sporta spēles vienā koncertā!" aicina LeNeSOns. Kopā ar LeNeSOnu, kā ierasts, ciemos pie saviem skatītājiem un atbalstītājiem dosies arī Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris un diriģents Andris Vecumnieks.

Etnodžeza dīva MAIRA ANDRADE (Kaboverde)
Trešdiena, 5. februāris 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 10, 54 (15 eiro); pie galdiņa ar vīna glāzi Ls 17,57 (25 eiro)
Pasākuma valoda: angļu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Pirmo reizi Latvijā viesosies par etnodžeza dīvu dēvētā dziedātāja Maira Andrade no Kaboverdes. Atlantijas okeāna salas Kaboverdes vārdu pasaulē slavenu padarīja par baskājaino dīvu dēvētā Sezārija Evora, saukta arī par salām raksturīgo dziedājumu mornu karalieni. Visā pasaulē mīlētā un gaidītā dziedātāja pirms diviem gadiem 70 gadu vecumā aizgāja mūžībā. 28 gadus vecā dziedātāja Maira Andrade tiek raksturota kā citāda Kaboverde, kā Sezārijas Evoras atbalss. Ar dziļo un poētisko balsi apveltītā Maira Andrade izstaro gaismu. Viņas dziedāšana ir dzirksteļojoša - dejojošu krāsu, samtainu ritmu un pikantu melodiju sajaukums. Viņas balss ir piesātināta ar pipariem. Viņas dziesmas raisa domas par bezgalīgo vasaru, kas dažreiz mēdz būt arī rasaina un miglā tīta. Izdziedātas Kaboverdes kreolu, angļu un portugāļu valodā, viņas dziesmas ierauj savā siltajā, aizraujošajā un pārsteigumu pilnajā pasaulē.

Izrāde FACE BOOK. POST SCRIPTUM
Trešdiena, 12. februāris 19:00 Mazā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (9,96 eiro); Ls 10,19 (14,50 eiro); Ls 11,95 (17 eiro)
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko SIA "Producents.lv"
Viens no populārākajiem jaunās paaudzes aktieriem - Andris Bulis piedāvā savu jaunāko monoizrādi "Face Book. Post scriptum", kas stāsta par mūsdienu cilvēka dzīvi virtuālajā pasaulē, kas pilna ar smieklīgām realitātēm, kurā Avatari kļūst tuvāki un mīļāki nekā reālie draugi vai tuvinieki. Izrāde, kuras autore ir Nargiza Baghiradze, ir daļa no starptautiska projekta, kas tiek realizēts Igaunijā, Krievijā un Vācijā, kur arī top šī autora lugas iestudējumi. Latvijas iestudējuma režisore ir Gaļina Poliščuka. Izrādē ir erotiska rakstura ainas, kas nav paredzētas skatītājiem, kas jaunāki par 14 gadiem, izrādē smēķē.

Muzikāla izrāde ANSĪTIS UN GRIETIŅA
Piektdiena, 21. februāris 13:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 2.11 (3 eiro); Ls 3.16 (4.50 eiro)
Izrāde ģimenei ar bērniem no 4 līdz 12 gadu vecuma
Izrāde vienā daļā, ilgums 1 stunda 20 minūtes
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko biedrība "Svētki & festivāli"
Pie skatītājiem visā Latvijā dodas jauna izrāde "Ansītis un Grietiņa", ko piedāvā "Jaunais teātris". Izrādes pamatā ir brāļu Grimmu pasakas "Ansītis un Grietiņa" fabula, kas ievīta  dziesmās un dejās. Izrādē "Ansītis un Grietiņa" tiek piedzīvots viss tas, kas notiek slavenajā brāļu Grimmu pasakā, kad ļaunā pamāte liek pamest bērnus mežā. Bērni nonāk raganas varā, kura tos ievilina savā skaistajā saldumu namiņā un lutina ar dažādiem gardumiem. Drīz vien Grietiņa saprot patiesos raganas nolūkus, taču Ansītis vairs nevēlas pamest namiņu. Mūzikas autore un producente ir  Laila Ilze Purmaliete, libreta un dziesmu tekstu autore – Ilze Trumpe, izrādes režisors - Viesturs Roziņš, kustību konsultante un horeogrāfe – Liene Grava, scenogrāfijas un videoprocekciju veidotāja - Dace Sloka. Bērnu lomas atveidos Katrīna Paula Dīringa un Emīls Guģis. Pamātes lomā iejutīsies Dailes teātra aktrises Sarmīte Rubule vai Ērika Eglija, tēva lomu atveidos Latvijas Leļļu teātra aktieris  Artūrs Putniņš, raganas lomā darbosies kolorītā  Sarmīte Prule, meža iemītniekus  atveidos vecākie  dziedātāji no vokālās grupas "Dzeguzīte" - Paula Martinsone un Ēriks Vītiņš.

Grupas SEREBRO (Krievija) koncerts
Piektdiena, 28. februāris 19:00 Lielā zāle
Biļetes: pirmās 100 stāvvietas Ls 10.54 (15 eiro); pārējās Ls 14.06 (20 eiro); sēdvietas Ls 17.57 (25 eiro), Ls 21.08 (30 eiro), Ls 24.60 (35 eiro)
Koncerta ilgums 1 stunda 30 minūtes, pēc tam dejas kopā ar DJ Eriks
Pasākuma valoda: krievu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
"Serebro" ir krievu poproka grupa, kas izveidojusies 2006. gadā. Grupas "Serebro" dalībnieces vienmēr izceļas ar savu atraktīvo uzvedību un krāšņajiem tērpiem, meiteņu trio tiek uzskatīts par Krievijas seksīgāko un izaicinošāko grupu. Grupas sastāvā kopš pirmsākumiem darbojušās Jeļena Temņikova, Olga Serjabkina un Anastasija Karpova. Lai veidotu solokarjeru, 2013. gada oktobrī grupu pameta Anastasija Karpova, tomēr grupai pievienojusies jauna dalībniece. "Serebro" ieguva trešo vietu 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu, savukārt savu debijas albumu "Opiumroz" grupa izdeva 2009. gada aprīlī.

OPEREŠU MŪZIKAS KONCERTS "Štrauss, Lehārs un..."
Sestdiena, 8. marts 17:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 10,54 (15 eiro); Ls 11,95 (17 eiro)
Koncerts divās daļās
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Rīgas Muzikālā teātra koncertprogrammā "Štrauss, Lehārs un…" iekļautas sirdi valdzinošas un klausītāju iemīļotas operešu ārijas un dueti, aicinot atsaukt atmiņā, cik skaista ir nu jau gandrīz 20 gadus Latvijā aizmirstā, bet klausītāju sirdīs skanošā operešu mūzika. Koncertprogrammā piedalās Sonora Vaice, Ingus Pētersons, Juris Ādamsons, Nauris Indzeris, Marlēna Keine (Igaunija), Emīls Kivlenieks, Laura Teivāne, orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā, dejotāji. Koncertprogrammas režisors ir Jānis Kaijaks (juniors), vadītājs – Zigurds Neimanis.

KREMERATA BALTICA un Andrejs Korobeiņikovs
Svētdiena, 9. marts 17:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 4,92 (7 eiro); Ls 7,03 (10 eiro)
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Kamerorķestri "Kremerata Baltica" 1997. gadā radīja pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, kļūdams par tā māksliniecisko vadītāju un solistu. Kamerorķestrī muzicē izcili talantīgi Baltijas valstu jaunie mūziķi. "Kremerata Baltica" mēdz dēvēt ne tikai par Baltijas reģiona kultūras vēstnieku de facto, bet arī par tiltu cēlāju visas Eiropas integrācijas kontekstā. Šoreiz "Kremerata Baltica" uzstāsies kopā ar atzīto Krievijas pianistu Andreju Korobeiņikovu. Pianists klavieres spēlē kopš piecu gadu vecuma, 19 gadu vecumā beidzis Maskavas Konservatoriju. Andrejs Korobeiņikovs ir uzstājies vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē.

NOVIE RUSSKIE BABKI. Humora šovs
Trešdiena, 12. marts 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 10,54 (15 eiro); Ls 14,06 (20,01 eiro)
Pasākuma valoda: krievu
Rīko Latgales vēstniecība GORS
Vairākkārt viesojušās Latvijā un regulāri redzētas televīzijas ekrānos, abas komiskās vecmāmiņas Klaudija Ivanovna Cvetoček (Igors Kasilovs) un Matrjona Ivanovna Nigmatuļina (Sergejs Čvanovs) 12. martā kāps uz Latgales vēstniecības GORS skatuves, lai atkal jokotu, dziedātu un uzjautrinātu skatītājus. Abi aktieri popularitāti Krievijā un ārpus tās robežām sasnieguši galvenokārt iejūtoties divu pļāpīgo vecmāmiņu tēlā. Šobrīd bez Jaunajām krievu večiņām grūti iedomāties lielākos Krievijas televīzijas humora šovus un izklaides programmas. Vecmāmiņas uzstājušās teju visos Krievijas nostūros un arī ārzemēs.

BALETA ZVAIGŽŅU Galā koncerts
Piektdiena, 14. marts 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 8,43 (11,99 eiro); Ls 10,54 (15 eiro); Ls 14,06 (20,01 eiro); Ls 16,16 (22,99 eiro)
Koncerts divās daļās, pasākuma ilgums 2 stundas 20 minūtes
Rīko SIA "Worldstars"
Koncerta tiks izpildīti desmit numuri - klasiskie "pas de deux" no baletiem "Gulbju ezers", "Dons Kihots", "Korsārs", "Parīzes liesmas", "Silfīda" un citiem. Galā koncertā piedalīsies baleta zvaigznes no Maskavas Lielā Teātra, Prāgas Nacionāla baleta, Igaunijas Nacionāla baleta, Turcijas Valsts baleta, Berlīnes Valsts baleta, Parīzes Grand Operas, kopumā astoņi dejas mākslinieki.

Izrāde GUMIJAS PRINCIS
Sestdiena, 22. marts 18:00 Mazā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (9,96 eiro); Ls 10,19 (14,50 eiro); Ls 11,95 (17 eiro)
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko SIA "Producents.lv"
2014. gada martā pirmizrādi Latvijā piedzīvos mākslas telpā "64 krēsli" tapusī, režisores Gaļinas Poliščukas iestudētā komēdija "Gumijas princis". Humora pārbagātā komēdija ar milzīgiem panākumiem vairākas sezonas tika spēlēta Krievijā, un galveno lomu tajā spēlēja populārā dziedātāja Lolita.

Izrāde ARTMANE
Trešdiena, 9. aprīlis 19:00 Mazā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (9,96 eiro); Ls 10,19 (14,50 eiro); Ls 11,95 (17 eiro)
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko SIA "Producents.lv"
2014. gadā pirmizrādi Latvijā piedzīvos izrāde "Artmane", kas top mākslas telpā "64 krēsli".

Biļetes uz Latgales vēstniecības GORS pasākumiem iegādājamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās visā Latvijā, tai skaitā Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Saziņai: + 371 64633303 (kase, biļešu rezervācija uz Latgales vēstniecības GORS rīkotajiem pasākumiem); +371 22020206 (ekskursiju pieteikšana)

Jaunais Kultūras kanons

02.12.2013 - 11:15

Lai uzturētu diskusiju par Latvijas kultūras mantojumu un mākslas vērtībām, nacionālo identitāti un sabiedrības kolektīvo atmiņu, skolu jauniešiem jau otro gadu tiek rīkots konkurss par Latvijas kultūras kanonu. Šogad konkursa rīkošanā iesaistījušies arī reģionālie sadarbības partneri, tai skaitā Latgales vēstniecība GORS.

2014. gada konkursa moto ir "Jaunais Kultūras kanons (1991-2013)", tā mērķis - pievērst skolēnu uzmanību kultūras un mākslas vērtību jaunrades aktuālajiem procesiem mūsdienu Latvijā. Konkursa dalībniekiem būs iespēja veidot savu Kultūras kanonu no tām vērtībām, kas radītas laika posmā no 1991. līdz 2013. gadam, kā arī argumentēt šo vērtību kanonizēšanas nepieciešamību. Konkursā uzzināsim jauniešu viedokli par to, vai Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams Kultūras kanons, kādi ir iespējamie kanona mērķi, kādam tam jābūt, kas ir vai nav kanonizējams, kāda ir kanona saikne ar aktuālajiem kultūras procesiem (piemēram, projektu "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta" un tamlīdzīgi). Konkurss tiek uzskatīts arī par kulturoloģijas un citu humanitāro un sociālo zinātņu mācību priekšmetu popularizēšanas instrumentu.         

Konkurss ne tikai aktualizē diskusiju par nacionālo kultūras mantojumu, bet arī veicina skolēnu pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā, pievērš uzmanību mūsu sabiedrības kultūras procesu un vērtību daudzveidībai, sabiedrības grupu vērtību sistēmu atšķirībām un kultūras nozīmei Latvijas sabiedrības attīstībā kopumā.

Konkursā aicināti piedalīties Latvijas vispārizglītojošo skolu 10. - 12. klašu skolēni, kā arī mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni. Konkursā ir komandu dalības princips - trīs cilvēki no skolas.

Konkurss notiek divās kārtās. Pirmā (reģionālā) kārta laika posmā no 2014. gada 13. līdz 17. janvārim norisināsies Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Otrā kārta – fināls – notiks 2014. gada 7. februārī Rīgā, Latvijas Kultūras akadēmijā (Dzirnavu ielā 46, Zirgu pastā).

Pirmajā kārtā piedalīsies visas komandas, kas būs pieteikušas savu dalību, bet finālam tiks deleģētas divas komandas no katra novada, kas būs uzvarējušas reģionālajā kārtā. Reģionālās un fināla kārtas uzdevumi atšķirsies, tos izstrādājuši konkursa rīkotāji, bet uzdevumu izpildi vērtēs sabiedrībā atzītas kultūras nozares autoritātes: Māra Lāce, Ilmārs Latkovskis, Pauls Raudseps, Raimonds Briedis, Diāna Čivle un citi.

Abu kārtu konkursu norise un rezultāti tiks publiskoti medijos un sociālajos tīklos.

Konkursa iniciatori un rīkotāji ir Latvijas Kultūras akadēmija un Socioloģijas un kultūrizglītības asociācija. Šo organizāciju sadarbība pastāv jau vairākus gadus, un šīs sadarbības rezultātā tika sarīkots pirmais konkurss "Latvijas kultūras kanons 21. gadsimta jaunietim" 2012./2013. mācību gadā. Jauniešu sagatavošanā konkursam ļoti liela nozīme ir skolotāju atbalstam. Konkursa finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, informatīvi – Valsts Izglītības satura centrs. Šogad, rīkojot konkursu, veidojas jauna partnerība starp līdzšinējiem konkursa organizatoriem un šī gada reģionālās kārtas rīkotājiem: Latgales vēstniecību GORS, Valmieras Kultūras centru, Liepājas Universitāti, Jelgavas Spīdolas ģimnāziju un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu.

Konkursa nolikums un pieteikuma forma pielikumā.

Microsoft Office document icon Nolikums_JKK.doc
File Pieteikums_JKK.docx

Atskaņas no GORS atklāšanas

18.06.2013 - 08:48

Latgales vēstniecība GORS. Vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums, jaunrade, valoda, nozīmīgākās pasaules tendences, te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists GORS. Te satiekas kultūra, māksla, notikumi, jaunie un vecie, savējie un aicinātie, dejas, dziesmas, uzlecošas zvaigznes, senas vērtības. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visām maņām. Vieta, kur dun un dūc. Latgales atmodas vieta. Ar Atklāšanas koncertu 29. un 30. maijā GORS savas durvis vaļā vēris ikvienam kultūras cienītājam.

Te tapusi pirmā pasaules līmeņa koncertzāle Latvijā

„Austrumlatvijas koncertzāles atklāšana, manuprāt, ir viens no izcilākajiem notikumiem atjaunotās Latvijas vēsturē. Šī ir pirmā pasaules standartiem atbilstošā speciāli būvētā akustiskā koncertzāle ar divām zālēm un lieliskiem „Steinway&Sons” koncertflīģeļiem Latvijā. Beidzot Latvijā ir vieta, kur klasikā mūzika skan tā, kā tai ir jāskan!” pirms Latgales vēstniecības GORS Atklāšanas koncerta 30. maijā teica izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus, īpaši slavējot koncertzāles izcilo akustiku. Vestards Šimkus ir GORA koncertflīģeļu „krusttēvs” – šo instrumentu skanējums pilnībā bija baudāms Atklāšanas koncertā 29. un 30. maijā, kad pianists kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja Sergeja Rahmaņinova skaņdarbu.

Savu instrumentu koncertzālei noskatījusi arī Rēzeknē dzimusī un augusī, pasaules slavu iemantojusī ērģelniece Iveta Apkalna, kura Atklāšanas koncertā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja Aleksandra Gilmāna skaņdarbu. Īsi pirms koncerta Iveta Apkalna neslēpa savu sajūsmu par koncertzāles atklāšanu: „Man sapņos nebūtu rādījies, ka manas dzīves laikā manā dzimtajā pilsētā notiks kas tāds! Man nebija izdevības redzēt koncertzāles būvniecības procesu, tāpēc ierodoties uz pirmajiem mēģinājumiem biju šokā. Šī vieta ne ar ko neatpaliek, es teiktu, pat apsteidz Eiropas labākās koncertzāles. Ja manā bērnībā šo vietu teju uzskatīja par Rēzeknes galu, tad tagad tā ir kļuvusi par Rēzeknes sākumu, un es novēlu to saglabāt!” Iveta Apkalna atklāja, ka viņa koncertzālei ir noskatījusi digitālās ērģeles – gan viņa, gan GORA radošā komanda cer atrast investoru, kas šīs ērģeles iegādātos. „Ērģeles paplašinātu koncertzāles repertuāra iespējas, man ir dažādas idejas par ērģelnieku konkursiem, semināriem, festivāliem, koncertu sēriju bērniem. Ja koncertzālē būtu šis instruments, tas popularizētu ērģeļu spēli, mudinātu bērnus iemīlēt un apgūt šo instrumentu,” uzskata Iveta Apkalna.

Atklāšanas koncerta noslēgumā skanēja Antonīna Dvoržaka „Te Deum” soprānam, baritonam, korim un orķestrim – akustiskā skanējuma buķeti veidoja solisti Guntra Kuzmina (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Liepājas Simfoniskais orķestris ar Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults, kā arī Rēzeknes, Cēsu un Liepājas apvienotais koris. Par akustikas kvalitāti abos Atklāšanas koncertos pārliecinājās tās galvenais uzraugs - zviedru kompānijas „Akustikon” speciālists Jans Inge Gustavsons, kā arī koncertzāles arhitekts Uldis Balodis. „Esmu ļoti priecīgs un lepns, ka esmu iesaistīts šajā projektā, un domāju, ka rezultāts ir ļoti veiksmīgs. Protams, ir nianses, ko vēl var uzlabot, pielāgot katram atsevišķam koncertam, bet kopumā šodien ir labi padarīta darba sajūta. Esmu priecīgs par to, ka Latvijā esmu sastapis tik labus un gudrus cilvēkus,” tā Jans Inge Gustavsons.

Te dzīvo garā stipri latgalieši

Arhitekts Uldis Balodis teic tikai labus vārdus par kolēģiem, ar kuriem kopā strādāts visa projekta gaitā: „Varu teikt godīgi – šeit esmu sastapis tika daudz krietnu cilvēku, cik savā mūžā neesmu saticis. Projektā iesaistītie cilvēki ir izdarījuši visu iespējamo, lai koncertzāle būtu. Ir cilvēki, kuri zaudēja amatus un darbavietas, bet viņi izdarīja visu, lai process virzītos uz priekšu. Par to esmu saviļņots, un jums šie cilvēki ir jāatceras.”

Tieši Latgalē sastaptie cilvēki ir magnēts, kas mudinājis izcilo režisoru Uģi Brikmani teju katrā mēģinājumā būt klāt – viņš kopā ar komponisti un koncertzāles Mākslinieciskās nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini, mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi, diriģenti Andu Lipsiki, mūziķi Eināru Lipski, horeogrāfiem Ilmāru un Ingu Dreļiem, literātu Oskaru Orlovu, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, tērpu mākslinieci Ināru Apeli un citiem māksliniekiem radīja dziesmu spēli „Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. „Uzvedumā ir iesaistīti daudzi potenciāli jaunie mākslinieki, un viņi brīnišķīgi izspēlē šo Latgales rituālu, piešķiļ koncertzālei īsto garu. Manās rokās tika ielikts augstvērtīgs instruments – tas potenciāls, ko Anda [Lipska] un Ilmārs [Dreļs] ieguldījuši bērnos. Un šeit arī ir tā sakritība – koncertzāle, Jāņa Ivanova mūzikas skolas tradīcija, Latgales kultūras identitāte, milzīga tuvība dabai un cilvēku nesamākslotība. Es darīju visu iespējamo, lai šo skaistumu - cilvēku sirds mīlestību kopā ar amata prasmi – šai uzvedumā atklātu un parādītu,” teic Uģis Brikmanis.

Te ciemos gaida kultūras vēstniekus

Uģis Brikmanis velta tikai un vienīgi pozitīvus vārdus par jauno kultūras māju, kas uzziedējusi pašā Latgales sirdī: „Šis patiešām ir unikāls notikums, un es esmu par to priecīgs. Beidzot Latvijā ir piedzimusi nopietna kultūras celtne. Tas ir notikums ne tikai Rēzeknei un Latgalei, bet visai Latvijai, tas ir notikums, kas būtiski veicinās radošo darbību un vērtību maiņu. Es kā režisors varētu vēlēties vēl plašākas skatuves aprīkojuma iespējas, bet tas ceļš ir bezgalīgs, laika gaitā izdarāms. Ar izcilo akustiku, augsti kvalificēto apkalpošanu, azartisko un uzņēmīgo komandu šī vieta var kļūt par kultūras cienītāju meku – svētceļojumu, kurp doties, baudīt un priecāties.”

Koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa atklāšanas svētkos neslēpa gandarījumu par paveikto darbu un apņēmību arī turpmāk turēt augsto kvalitātes latiņu: „Esam lepni, ka tieši Latgalē neatkarības divdesmit piecos gados uzcelta pirmā koncertzāle. Šais dienās, kad mums ir atklāšanas svētki, un arī turpmāk mēs ikvienu aicināsim kļūt par Latgales kultūras vēstnieku.” Mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, kurš tandēmā ar Diānu Zirniņu bija Latgales kultūras vēstnieki Atklāšanas koncertos 29. un 30. maijā, uzsvēra: „Jaunas koncertzāles tapšana Rēzeknē ir dziļi simbolisks mirklis, jo pirms simts gadiem tieši Latgalē dzima ideja par neatkarīgas Latvijas valsts veidošanu.”