• Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos".
• Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”.
• Daugovpiļs teatra izruode latgaliski "Kaids nūteikti atīs".
• Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Ondrupinis lauku sāta" nūvodpietneica.
• Juoņa Gleizda symtgadei veļteiti pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”.
• Jura Urtāna gruomota "Latgales pilskalni un to folklora".
• Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa.
• Folklorys kūpys "Upīte" projekts - kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona.
• Koncertizvadums "Folk pasija: Francis Trasuns".
• Vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" i koncertizruode "Putāns. Toreiz un tagad.”

Lielā mūzikas balva par gada jaundarbu piešķirta komponistam Rihardam Dubram par klavierdarbu ciklu – "Krustaceļa vīzijas. Gaisma", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja Latgales vēstniecībā GORS. Šajā īpašajā vakarā pie klavierēm sēdās pianists Reinis Zariņš, sniedzot izcilu priekšnesumu. Balvas piešķiršana atzīmē Riharda Dubras izcilo ieguldījumu mūzikas pasaulē, un "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" tiek atzīts par nozīmīgu Latvijas mūzikas notikumu.

23. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notika “Lielās mūzikas balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās. Nominācijā “Gada jaundarbs” laureāta godā ir Riharda Dubras “Krustaceļa vīzijas. Gaisma”, kura pirmatskaņojums notika 17. martā Latgales vēstniecībā GORS, un pie klavierēm bija pianists Reinis Zariņš. Saņemot balvu, komponists Rihards Dubra teica: “Šis stāsts ir par mīlestību, arī tās sāpēm, kuras pusotras stundas garumā tika brīnišķīgi nospēlētas Reiņa Zariņa izpildījumā - tas ir stāsts par mīlestību. Tas ir stāsts par to, kas varbūt mums ikdienā visvairāk pietrūkst, jo, kad mēs kaut ko darām, vadoties no mīlestības, tad viss iznāk jauki, skaisti, brīnišķīgi. Mēs, komponisti, patiesībā tikai mazliet apķēpājam papīru ar notīm, un bez izpildītājiem tas papīrs tāds arī paliek. Tādēļ mans vislielākais paldies ir pianistam Reinim Zariņam, jo ideja nāca no viņa, un viņš to nospēlēja ar tik lielu mīlestību, ka tas aizgājis tālāk un rezultējies šajā skaistajā balvā.”

Riharda Dubras klavierdarbu cikls “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” ir monumentāls un reizē dziļi personisks vēstījums par Kristus Krusta ceļu, vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums. Riharda Dubras 15 daļu cikls paplašina tradicionālo Krusta ceļa stāstu, iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem. Tai pašā laikā, vienīgie vārdi šai ciklā ir daļu ietilpīgie nosaukumi, un viss pārējais vēstījuma svars tiek pausts tieši ar muzikālu simbolismu, tai skaitā, ar ļoti skaidru pretmetu valodu. 

Latgales vēstniecība GORS turpina Mazo kultūras vēstnieku programmu, lai iedrošinātu jaunākos kultūras entuziastus aktīvāk piedalīties dažādās kultūras norisēs un attīstīt dziļāku izpratni par mākslu. Šī programma aicina bērnus un jauniešus uz aizraujošu ceļojumu, apmeklējot pasākumus un krājot uzlīmes, tādējādi iegūstot iespēju kļūt par GORS Mazo vēstnieku un saņemt vērtīgas balvas.

Aicinām piedalīties šajā aizraujošajā piedzīvojumā ne tikai ģimenes, bet arī skolēnu klases, īpaši programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Lai uzsāktu savu ceļojumu, saņemiet Mazā vēstnieka karti GORS Informācijas centrā – kasē, un par katru apmeklēto pasākumu saņemsiet uzlīmi. Sakrājot trīs uzlīmes, iegūsiet GORS Mazā vēstnieka apliecinājumu un īpašu balvu kā pateicību par aktīvo piedalīšanos.

Mazo kultūras vēstnieku programmu uzsāksim ar aizraujošo “Teātris un Es” izrādi bērniem – “Trušu kāposti jeb kā kļūt par varoni”. Martā turpināsim ar krāšņo Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska mūziklu “Īkstīte” un izrādi jauniešiem “Emīla nedarbi”. Tāpat aprīlī gaidīsim mazos vēstniekus uz VAK “Latvija” kameroperu bērniem “Ej, nu ej!”, lai izdzīvotu un iepazītu operas žanru, savukārt maijā jautrību radīs grupa “Bermudu Divstūris” ar enerģisku ballīti. Aicinām arī apmeklēt GORS Kino un restorānu ZĪDS, par kuru apmeklējumiem iegūsiet uzlīmes kā atzinību par piedalīšanos.

GORS mazo vēstnieku programma:

Trusis  Pepe ir nolēmis apceļot pasauli kopā ar saviem labākajiem draugiem – trusi Riko un trusi Oto. Visi trīs ir nolēmuši vispirms doties uz Ameriku, kur dzīvo kovboji un indiāņi, tad uz Āfriku, kur apkārt skraida žirafes un zebras. Pēc tam viņi dosies tālāk uz Sniega zemi, kur aukstumā drebinās roņi un jūras lauvas. Tad mazliet paviesosies Āzijā, kur visi ēd ar irbulīšiem, BET… visus šos plānus izjauc Oto negaidīti dīvainā pazušana.

Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš pirmizrādi piedzīvoja tautā iemīļotais Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska mūzikls bērniem “Īkstīte”. Šogad muzikālā pasaka krāšņā un iespaidīgā jauniestudējumā atgriezīsies pie mazajiem skatītājiem, lai piedzīvojumā vestu jau nākamo sapņotāju paaudzi. Iestudējums, tāpat kā pazīstamā H. K. Andersena pasaka, ir par puķes bērnu Īkstīti, kura steidz izzināt pasauli un dodas meklēt savu “laimīgo zemi”. Abi autori Īkstītes ceļojumu nolēmuši padarīt krāsaināku un aizraujošāku, pasakas galveno varoņu attiecībām piešķirot vēl citas šķautnes un sižetiskos risinājumus, tāpēc izrādei radītas daudzas jaunas dziesmas.

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmā internetā www.latgalesgors.lv un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē, kā arī “Biļešu Paradīze” biļešu tirdzniecības sistēmās kasēs un internetā.

Aktuālajai informācijai par koncertu ciklu norises laikiem un citai informācijai var sekot līdzi www.latgalesgors.lv, kā arī @latgalesgors platformās Facebook un Instagram.

Itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2024" ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuota latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure. Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 1. martā 18.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā GORS kluotīnē i tīšraidē lsm.lv 18.00 stuņdēs i LTV1 21.10.

Veronika Dundure ir Nautrānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja i nu 2001. gods – Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociacejis vadeituoja. Dzymuse i auguse Kuorsovā, kur ari pabeiguse vydsškolu. Piec vydsškolys absolviešonys davusēs iz Reigu, kur studējuse Latvejis Universitatis Filologejis fakultatē. Veronikai latgalīšu volūda ir tyva jau nu bierneibys, kam jei ir auguse latgaliski runojūšā saimē.

Latgalīšu volūdai i literaturai Veronika Dundure vaira pīsavārsuse paguojušuo godu symta 80. godūs. Pasasokūt juos dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceja regulari organizej konferencis, seminarus, skaidroj institucejom par vajadzeibu vuiceit latgalīšu volūdu školuos. Pasasokūt Veronikys i asociacejis naatlaideigajam dorbam, itūšaļt školuos latgalīšu rokstu volūdu ir vareiba vuiceitīs 1.-9. klasē, kai ari specializātū kursu – vydsškolys klasēs, izmontuot vuiceibu materialus “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys apgivei. Nu 2003. gods Nautrānūs dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys, kurā Veronika aktivai dorbojās kotru dīnu. Veronika Dundure ir školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle. Dorbs komisejā, taipat kai vysys cytys aktivitatis, ir Veronikys Dunduris breivpruoteigais dorbs.

Veronikys Dunduris myuža īguļdejums i sirdsdorbs Latvejā ir sajiems atzineibu. Jei ir apbolvuota ar vairuokom prestižom bolvom i atzineibom, tymā skaitā 2003. godā – ar Pateiceibys rokstu nu Latvejis Vaļsts prezidentis Vairys Vīkis-Freibergys par gūdpruoteigai i talanteigai padareitu dorbu i prācu latvīšu volūdys vuiceišonā, 2020. godā Vaļsts prezidents i Ordiņu kapituls Veroniku Dunduri ir īcieļs par Atzineibys krysta komanderi, 2022. godā ir sajimts Atzineibys roksts nu Latvejis Republikys Ministru kabineta par nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu volūdys i kulturys populariziešonā.

Da šam Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotu izdeviejs Juoņs Elksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravalis, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocis, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis raidejuma “Latgolys vuords“ veiduotuojs Bronislavs Spridzāns, etnografiskuo ansambļa “Rikova“ ilggadejuo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa “Vīraksne“ vadeituoja Valentīna Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katuoļu pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Alberts Spuogis, volūdneica Lideja Leikuma, muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks, tieļnīks Indulis Folkmanis i keramiks Voldemārs Voguls, kordirigents Juoņs Gruduls, fotomuokslinīks Igors Pličs i Kruoslovys ilggadejais kulturys darbinīks Jezups Dobkevičs.

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuku 2024” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, z/s “Kotiņi” i Rekovas dziernovas, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys, Bolvu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.