Newsletter issues

Mūzikls ANSĪTIS UN GRIETIŅA

Muzikāla izrāde ANSĪTIS UN GRIETIŅA.

Piektdiena, 21. februāris 13:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 2.11 (3 eiro); Ls 3.16 (4.50 eiro)
Izrāde ģimenei ar bērniem no 4 līdz 12 gadu vecumam
Izrāde vienā daļā, ilgums 1 stunda 20 minūtes
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko: biedrība "Svētki & festivāli"

Pie skatītājiem visā Latvijā dodas jauna izrāde "Ansītis un Grietiņa", ko piedāvā „Jaunais teātris”. Izrādes pamatā ir brāļu Grimmu pasakas "Ansītis un Grietiņa" fabula, kas ievīta dziesmās un dejās. Izrādē "Ansītis un Grietiņa" tiek piedzīvots viss tas, kas notiek slavenajā brāļu Grimmu pasakā, kad ļaunā pamāte liek pamest bērnus mežā. Bērni nonāk raganas varā, kura tos ievilina savā skaistajā saldumu namiņā un lutina ar dažādiem gardumiem. Drīz vien Grietiņa saprot patiesos raganas nolūkus, taču Ansītis vairs nevēlas pamest namiņu.

Izrādes mūzikas autore un producente ir  Laila Ilze Purmaliete, libreta un dziesmu tekstu autore – Ilze Trumpe, izrādes režisors - Viesturs Roziņš, kustību konsultante un horeogrāfe – Liene Grava, scenogrāfijas un videoprocekciju veidotāja - Dace Sloka. Bērnu lomas atveidos Katrīna Paula Dīringa un Emīls Guģis. Pamātes lomā iejutīsies Dailes teātra aktrises Sarmīte Rubule vai Ērika Eglija, tēva lomu atveidos Latvijas Leļļu teātra aktieris  Artūrs Putniņš, raganas lomā darbosies kolorītā  Sarmīte Prule, meža iemītniekus  atveidos vecākie  dziedātāji no vokālās grupas "Dzeguzīte" - Paula Martinsone un Ēriks Vītiņš.

21. Feb 2014 13:00, Friday

Vīru koris PAREIZTICĪGIE DZIEDOŅI

PAREIZTICĪGIE DZIEDOŅI. Vīru kora (Krievija) koncerts

Svētdiena, 12. janvāris 16:00 Lielā zāle. Biļetes: Ls 3.51 (4.99 eiro); Ls 4.92 (7 eiro)
Pasākuma valoda: krievu
Rīko Latgales vēstniecība GORS

Rietumeiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi īpašu sajūsmu, jo īpaši krievu oktāvistu  majestātiskais  skanējumus. Dziedāšanas kaisme krievu pareizticīgo kora klausītāju aizrāvusi gan senāk, gan šodien, un būtu grūti to izskaidrot loģiski. Krievu pareizticīgo kora dziedāšanā  izpaužas īstenā krievu tautas dvēseles degsme. Maskavas vīru koris "Pareizticīgie dziedoņi" ("Pravoslavnije pevčije") tika izveidots 1992. gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem. Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, tas pelnīti uzskatāms par labāko kori, kas turpina jau kopš XVI gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas. Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat XX gadsimtam ar īpašu uzsvaru uz pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūziku. Jau kopš pirmajiem koncertiem koris pārsteidz klausītājus ar savu profesionālo meistarību, cēlo skanējumu un īpašo garīguma gaisotni.

12. Jan 2014 16:00, Sunday

LeNeSOna OLIMPIĀDE

LeNeSOna OLIMPIĀDE. Muzikāla programma bērniem

Otrdsiena, 4. februāris 13:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 2.11 (3 eiro); grupām 10 cilvēki un vairāk Ls 1.41 (2 eiro), klēpī sēdošiem bērniem ieeja bez maksas
Pasākuma valoda: latviešu
Rīko Latgales vēstniecība GORS

Par godu lielajam notikumam – 2014. gada ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos, arī jautrais, zinātkārais un muzikālais puisēns LeNeSOns sev un citiem par prieku sarīkos mūsu pašu nelielo, toties ļoti muzikālo Olimpiādi. "Ar mūzikas skaņām sacentīsimies skriešanā, uzspēlēsim futbolu, hokeju un regbiju, sadzirdēsim arī pa kādai pingponga bumbiņai un slīdošam kērlinga akmenim – ziemas un vasaras sporta spēles vienā koncertā!" aicina LeNeSOns. Kopā ar LeNeSOnu, kā ierasts, ciemos pie saviem skatītājiem un atbalstītājiem dosies arī Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris un diriģents Andris Vecumnieks.

04. Feb 2014 13:00, Tuesday

BALETA ZVAIGŽŅU Galā koncerts

BALETA ZVAIGŽŅU Galā koncerts

Piektdiena, 14. marts 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 8,43 (11,99 eiro); Ls 10,54 (15 eiro); Ls 14,06 (20,01 eiro); Ls 16,16 (22,99 eiro)
Koncerts divās daļās, pasākuma ilgums 2 stundas 20 minūtes
Rīko: SIA "Worldstars"

Koncerta tiks izpildīti desmit numuri - klasiskie "pas de deux" no baletiem "Gulbju ezers", "Dons Kihots", "Korsārs", "Parīzes liesmas", "Silfīda" un citiem. Galā koncertā piedalīsies baleta zvaigznes no Maskavas Lielā Teātra, Prāgas Nacionāla baleta, Igaunijas Nacionāla baleta, Turcijas Valsts baleta, Berlīnes Valsts baleta, Parīzes Grand Operas, kopumā astoņi dejas mākslinieki.

Etnodžeza dīva Maira Andrade

Pirmo reizi Latvijā viesosies dziedātāja Maira Andrade (Mayra Andrade) no Kaboverdes. 5. februārī par etnodžeza dīvu dēvētā Maira Andrade sniegs koncertu Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē.

Atlantijas okeāna salas Kaboverdes vārdu pasaulē slavenu padarīja par baskājaino dīvu dēvētā Sezārija Evora, saukta arī par salām raksturīgo dziedājumu mornu karalieni. Visā pasaulē mīlētā un gaidītā dziedātāja pirms diviem gadiem 70 gadu vecumā aizgāja mūžībā. 28 gadus vecā dziedātāja Maira Andrade tiek raksturota kā citāda Kaboverde, kā Sezārijas Evoras atbalss.

Ar dziļo un poētisko balsi apveltītā Maira Andrade izstaro gaismu. Dziedātājas mūzikā un dzīvē eksistē brīvais gars - viņa var būt gan jauka, gan enerģiska un pašpārliecināta, gan stingra. Mairas Andrades dziedāšana ir dzirksteļojoša - dejojošu krāsu, samtainu ritmu un pikantu melodiju sajaukums. Viņas balss ir piesātināta ar pipariem. Viņas dziesmas raisa domas par bezgalīgo vasaru, kas dažreiz mēdz būt arī rasaina un miglā tīta. Izdziedātas Kaboverdes kreolu, angļu un portugāļu valodā, viņas dziesmas ierauj savā siltajā, aizraujošajā un pārsteigumu pilnajā pasaulē.  

Mairas Andrades izpildītā mūzika aptver visus pasaules žanrus - no rietumu romantismam līdz dienvidu jutekliskumam un Āfrikas nacionālajam regejam. Dziedātājas mērķis ir radīt mūziku, kas atspoguļo viņas dzīvi, un viņas dzīve bijusi krāsaina. Mairas Andrades tēvs cīnījās par Kaboverdes neatkarību, un šo cīņu atbalstīja Kuba. Kad radās bažas par vēl nedzimušās dziedātājas mātes veselības stāvokli grūtniecības laikā, viņa devās uz "brālīgo republiku", lai tur laistu pasaulē bērnu. Tā Maira Andrade piedzima Havanā. Viņas agrā bērnība aizritēja Prajā, Kaboverdes galvaspilsētā, bet sešu gadu vecumā Maira kopā ar māti un patēvu diplomātu devās uz Senegālu, pēc tam uz Angolu, vēlāk uz Vāciju. Četrpadsmit gadu vecumā atgriežoties Kaboverdē, Maira Andrade sāka dziedātājas gaitas.

Drīzumā klajā nāks Mairas Andrades ceturtais albums "Lovely Difficult". Dziedātāja atklāj, ka albuma nosaukums "Lovely Difficult" ir mīļvārdiņš, kādā viņu dēvē draugs. Albumā "Lovely Difficult" Maira Andrade ved muzikālā ceļojumā pa visu pasauli – no savas dzimtās Kaboverdes un tai raksturīgajiem ritmiem līdz pat Eiropas popmūzikai.

Mairas Andrades koncerts notiks Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē 2014. gada 5. februārī plkst. 19. Biļetes uz koncertu iegādājamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās visā Latvijā, tai skaitā Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Vairāk: www.latgalesgors.lv.

Etnodžeza dīva MAIRA ANDRADE

Etnodžeza dīva MAIRA ANDRADE (Kaboverde)

Trešdiena, 5. februāris 19:00 Lielā zāle
Biļetes: Ls 7,03 (10 eiro); Ls 10, 54 (15 eiro); pie galdiņa ar vīna glāzi Ls 17,57 (25 eiro)
Pasākuma valoda: angļu
Rīko: Latgales vēstniecība GORS

Pirmo reizi Latvijā viesosies par etnodžeza dīvu dēvētā Maira Andrade (Mayra Andrade) no Kaboverdes. Atlantijas okeāna salas Kaboverdes vārdu pasaulē slavenu padarīja par baskājaino dīvu dēvētā Sezārija Evora, saukta arī par salām raksturīgo dziedājumu mornu karalieni. Visā pasaulē mīlētā un gaidītā dziedātāja pirms diviem gadiem 70 gadu vecumā aizgāja mūžībā. 28 gadus vecā dziedātāja Maira Andrade tiek raksturota kā citāda Kaboverde, kā Sezārijas Evoras atbalss.

Ar dziļo un poētisko balsi apveltītā Maira Andrade izstaro gaismu. Dziedātājas mūzikā un dzīvē eksistē brīvais gars - viņa var būt gan jauka, gan enerģiska un pašpārliecināta, gan stingra. Mairas Andrades dziedāšana ir dzirksteļojoša - dejojošu krāsu, samtainu ritmu un pikantu melodiju sajaukums. Viņas balss ir piesātināta ar pipariem. Viņas dziesmas raisa domas par bezgalīgo vasaru, kas dažreiz mēdz būt arī rasaina un miglā tīta. Izdziedātas Kaboverdes kreolu, angļu un portugāļu valodā, viņas dziesmas ierauj savā siltajā, aizraujošajā un pārsteigumu pilnajā pasaulē.

05. Feb 2014 19:00, Wednesday

Māra Maskalāna izstāde Nagļi LV-4631

No 9. decembra līdz nākamā gada 19. janvārim Latgales vēstniecībā GORS skatāma fotomākslinieka Māra Maskalāna personālizstāde "Nagļi LV-4631".

2008. gadā, kopā ar režisori Lailu Pakalniņu filmējot dokumentālo filmu "Par dzimtenīti", Māris Maskalāns iepazīst Nagļu ciematu un tā iedzīvotājus. Šis Latgales pagasts, tālu no lielpilsētas greznības, burzmas un kņadas, apbūra viņu ar savu pašpietiekamo un nesamāksloto esības būtību. Tā radās ideja izveidot melnbaltu fotogrāfiju sēriju. Māris Maskalāns vairāku gadu garumā (no 2009. līdz 2012. gadam) ir devies speciālās ekspedīcijās, lai dokumentētu Nagļu iedzīvotājus – no veciem vīriem un sievām līdz pusaudžiem un bērniem.

Projektā izmantota analogā fotokamera, attēlu attīstīšanu veic pats autors, kopējot melnbaltās fotogrāfijas tradicionālajā veidā – pašrocīgi uz sudraba želatīna papīra. Šis darbietilpīgais un sarežģītais process ir vērtība pati par sevi, un garantē darbu saglabātību vismaz simts gadus, iepretim modernajām tehnoloģijām, kuru ilglaicīgums nav pārbaudīts. Tā ir tapusi unikāla viena ciemata iedzīvotāju portretu kolekcija – kultūrvēsturiski antropoloģisks pētījums, paliekoša vizuālā dokumentācija par Latvijas lauku identitāti 21. gadsimta sākumā. Portretu galerija izstādē tiek papildināta ar Nagļu ciema attēliem un filmu „Par dzimtenīti”.

No skaitliski plašā arhīva izstādei atlasītas sešdesmit labākās fotogrāfijas, kas kalpo kā piemineklis vienkāršiem lauku ļaudīm - tai it kā neredzamajai, bet īstajai Latvijas daļai, kurai nepievērš uzmanību aktuālie masu mediji ar "fotošopā" apstrādātiem portretiem uz glancēto žurnālu vākiem. Šo attēlu patiesais spēks pilnībā atklājas aplūkojot visu kolekciju kā vienotu kopumu. Fotogrāfijas ir uzņemtas autentiskā vidē uz neitrāla fona, akcentējot nevis kolorīto telpu, bet konkrētu cilvēku. Šis bezkaislīgais fons it kā ierobežo, bet reizē arī rada ļoti personisku, privātu attieksmi – šajos attēlos nav ikdienas rutīnas un lieku vizuālo uzslāņojumu. Skarbo, sirsnīgo un patieso stāstu par šiem cilvēkiem skatītājs var veidot pats savā iztēlē. Izstāde kuratore ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska.

Māris Maskalāns (1971) melnbaltās fotogrāfijas pamatus apguvis kā autodidakts – lasot grāmatas un eksperimentējot savā fotolaboratorijā. 1993. gadā viņš iestājas Latvijas Kultūras akadēmijas filmas operatoru kursā, jo viens no mācību priekšmetiem studiju laikā bija fotogrāfija. 1997. gadā pabeidz Kultūras akadēmiju un kopš tā laika strādā Vides filmu studijā kā operators un režisors, fotografēšanu saglabājot kā hobiju.

2001. gadā Māris Maskalāns saņēmis Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu kā labākais operators 2000. gada sezonā. Viņš ir bijis autors un operators daudzām godalgotām dokumentālajām filmām, starp nozīmīgākajām ir jāmin "Jumta likums" (2001), "Leiputrija" sadarbībā ar Lailu Pakalniņu (2004), kā arī Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna filma "Par dzimtenīti" (2008). Kopš 2009. gada paralēli operatora darbam ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Māris Maskalāns strādā pie fotoprojekta "Nagļi".

Izstāde skatāma no 2013. gada 9. decembra līdz 2014. gada 19. decembrim Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4.

Manas tautas dziesmas

Jau par tradīciju kļuvis ik gada nogali vienkopus pulcēties daudziem populāriem mūziķiem, lai "ar cieņas apliecinājumu savai zemei un rotaļīgu vieglumu mūzikā" priecētu klausītāju un skatītāju sirdis ar skaistām melodijām.  Ja iepriekšējos gados jaunās skaņās tika apkopotas muzikālās pērles no latviešu kino zelta fonda, teātra izrāžu pūra, pirmās Latvijas brīvvalsts laika dziesmas, tad šogad kārta pienākusi latviešu tautas gaišākajam un vērtīgākajam gara mantojumam – tautas dziesmām. Svētku noskaņās kopīgi izdziedāsim dziesmas, kurās mīt mūsu saknes, dvēsele un spēks.

"Tautasdziesma - tas ir kā zemes dzīļu brīnuma avots, kas cauri aizlaikiem pie mums joprojām nokļūst tīrs un nesamaitāts. Tieši tur mīt tas skaidrais  gara spēks, kas izdziedāts liek ietrīsēties ikviena latvieša sirdij un dziedē to. Tāpēc mums visiem – gan veidotājiem, gan skatītājiem šī koncertprogramma būs ļoti nozīmīga," koncerta konceptuālo ideju raksturo producents Aigars Dinsbergs.

"Tumša nakte, zaļa zāle", "Aiz ezera augsti kalni", "Bēdu manu, lielu bēdu", "Pūt vējiņi", "Nāk rudentiņis", "Strauja, strauja upe tecēj", "Es karā aiziedams", "Mazs bij tēva novadiņis", "Nedod Dievs vītolam", "Kas kaitēja nedzīvoti", "Rūžeņa", "Tumša, tumša tā eglīte", "Upe nesa ozoliņu", "Trīcēj kalni, skanēj meži", "Pie Dieviņa gari galdi", "Div dūjiņas gaisā skrēja" un daudzas citas, kopskaitā 34 tautas dziesmas, kopā ar apvienoto tautas un populārās mūzikas orķestri augstas raudzes profesionāļu Jāņa Strazda un Kristīnes Kārkles-Puriņas vadībā izskanēs dažādu paaudžu klausītāju iemīļotu izpildītāju sniegumā – tās dziedās Ingus Pētersons, Liene Šomase, Andris Ērglis, Atis Auzāns, Antra Stafecka, Ivo Fomins, Emīls Balceris, Dainis Skutelis, Kristīne Kārkle-Puriņa un citi.

"Tautas dziesmās tāpat kā Lielvārdes jostā slēpjas gudrība, skaidrība un mīlestība, tas ir mūsu tautas kods, pēc kura būtu jādzīvo. Man tās gribas salīdzināt ar tīru, baltu linu kreklu, smaržu un gaismu, ko var sajust, vasaras saulei lecot pār Latvijas ziedošajām ārēm," uzsver Ingus Pētersons, kurš regulāri piedalās šajos rudens koncertos.

Arī Atis Auzāns tautas mūziku salīdzina ar mūsu nācijas seju, jo "tajās atspoguļots viss, kas mums pieder un kādiem vēstures līkločiem esam gājuši cauri. Tautas dziesmas ir, bija un būs nemirstīgas". Mūziķis uzskata, ka šis koncerts noteikti būs vislabākais no piecu gadu koncertsērijas.

"Šie koncerti būs kā laba mācībstunda jaunajai paaudzei un ģimenēm, kur varbūt izpalicis tautas dziesmu mācīšanās un dziedāšanas prieks," piebilst Liene Šomase, uzsverot, ka, tikai gadiem ejot, mēs saprotam tautas dziesmu vērtību, kas nav vārdos izsakāma. "Tāpēc paldies manai mammai, kura jau no bērnības man mācījusi mīlēt šīs dziesmas. Novēlu, lai katra mamma savam bērniņam jau agrā vecumā iemācītu vismaz vienu tautas dziesmu."

Arī Antras Stafeckas bērnība ir bijusi piepildīta ar tautas dziesmām un tieši pateicoties omītei, kura likusi gan rītos, gan pa dienu, gan vakaros dziedāt un, ja kāds darbiņš nav vedies, omīte atkal piesolījusi iemācīt kādu jaunu tautas dziesmiņu, lai būtu raitāka strādāšana. "Mana pirmā tautas dziesma un laikam tāpēc vismīļākā bija "Āvu, āvu baltas kājas", un prieks, ka šajos koncertos ar šo dziesmu atkal varēšu atgriezties savas bērnības atmiņās," teic Antra.  

"Katrs latvietis ir dziedošs un nekur bez kopādziedāšanas neiztiekam," turpina Andris Ērglis, priecājoties, ka šogad visu tautas dziesmu aranžēšana uzticēta viņa senam draugam – komponistam un aranžētājam Jānim Strazdam.

Pats Jānis Strazds atzīst: "Strādāt ar tautas mūziku ir ļoti interesanti. Tā jauda un enerģija, kas ielikta tautas dziesmās, izturējusi gadu simtus un paaudžu paaudzes, tieši šobrīd ir mūsu tautas īpaši vajadzīga kā latvietības un latviskuma izpausme un pašapliecināšanās."

"Ir ļoti laba sajūta, dziedot šīs dziesmas," teic romantiskās balss īpašnieks Dainis Skutelis. "Esmu izaudzis ar tām, un neslēpšu, ka sirdij vistuvākās ir tieši latgaliešu tautas dziesmas. Tāpēc prieks, ka šajā koncertā varēšu nodziedāt arī dažas savas bērnības vismīļākās dziesmas. Kamēr pastāvēsim par sevi un savu zemi, kamēr dziedāsim tautas dziesmas, tikmēr Latvija noteikti būs," piebilst Dainis Skutelis.

Lai gan Ivo Fominam šī ir pirmā reize, kad plašākai publikai dziedās tautas dziesmas, viņš atzīst, ka ir patīkami dzirdēt, ka arī roks ir savienojams ar tautas mūziku. Etnopopa maniere, kādā Ivo būs jādzied dažas dziesmas, ir nebis jaunatklājums viņam pašam.

"Dzīvē vienmēr pienāk tādi mirkļi, kad apzinies savu esību un identificē sevi caur folkloru un tautas mūziku. Kad apzinies un saproti, ka šis senču mantojums ir īpašs un nekur citur pasaulē nav nekā līdzīga," saka Kristīne Kārkle-Puriņa, kura aktīvi muzicē un dzied dažādos tautas mūzikas kolektīvos. Pateicoties Kristīnes un viņas kolēģu dalībai koncertos, uz skatuves dzirdēsim arī vijoli, kokli, dūdas, akordeonu, stabuli, ģīgu, mandolīnu, varganu un citus tautas instrumentus.

Zīmīgi, ka šogad koncertprogrammas "Manas tautas dziesmas" repertuāru veidoja klausītāji, balsojot un izvēloties populārākās tautas dziesmas.

Jaunais Kultūras kanons

Lai uzturētu diskusiju par Latvijas kultūras mantojumu un mākslas vērtībām, nacionālo identitāti un sabiedrības kolektīvo atmiņu, skolu jauniešiem jau otro gadu tiek rīkots konkurss par Latvijas kultūras kanonu. Šogad konkursa rīkošanā iesaistījušies arī reģionālie sadarbības partneri, tai skaitā Latgales vēstniecība GORS.

2014. gada konkursa moto ir "Jaunais Kultūras kanons (1991-2013)", tā mērķis - pievērst skolēnu uzmanību kultūras un mākslas vērtību jaunrades aktuālajiem procesiem mūsdienu Latvijā. Konkursa dalībniekiem būs iespēja veidot savu Kultūras kanonu no tām vērtībām, kas radītas laika posmā no 1991. līdz 2013. gadam, kā arī argumentēt šo vērtību kanonizēšanas nepieciešamību. Konkursā uzzināsim jauniešu viedokli par to, vai Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams Kultūras kanons, kādi ir iespējamie kanona mērķi, kādam tam jābūt, kas ir vai nav kanonizējams, kāda ir kanona saikne ar aktuālajiem kultūras procesiem (piemēram, projektu "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta" un tamlīdzīgi). Konkurss tiek uzskatīts arī par kulturoloģijas un citu humanitāro un sociālo zinātņu mācību priekšmetu popularizēšanas instrumentu.         

Konkurss ne tikai aktualizē diskusiju par nacionālo kultūras mantojumu, bet arī veicina skolēnu pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā, pievērš uzmanību mūsu sabiedrības kultūras procesu un vērtību daudzveidībai, sabiedrības grupu vērtību sistēmu atšķirībām un kultūras nozīmei Latvijas sabiedrības attīstībā kopumā.

Konkursā aicināti piedalīties Latvijas vispārizglītojošo skolu 10. - 12. klašu skolēni, kā arī mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni. Konkursā ir komandu dalības princips - trīs cilvēki no skolas.

Konkurss notiek divās kārtās. Pirmā (reģionālā) kārta laika posmā no 2014. gada 13. līdz 17. janvārim norisināsies Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Otrā kārta – fināls – notiks 2014. gada 7. februārī Rīgā, Latvijas Kultūras akadēmijā (Dzirnavu ielā 46, Zirgu pastā).

Pirmajā kārtā piedalīsies visas komandas, kas būs pieteikušas savu dalību, bet finālam tiks deleģētas divas komandas no katra novada, kas būs uzvarējušas reģionālajā kārtā. Reģionālās un fināla kārtas uzdevumi atšķirsies, tos izstrādājuši konkursa rīkotāji, bet uzdevumu izpildi vērtēs sabiedrībā atzītas kultūras nozares autoritātes: Māra Lāce, Ilmārs Latkovskis, Pauls Raudseps, Raimonds Briedis, Diāna Čivle un citi.

Abu kārtu konkursu norise un rezultāti tiks publiskoti medijos un sociālajos tīklos.

Konkursa iniciatori un rīkotāji ir Latvijas Kultūras akadēmija un Socioloģijas un kultūrizglītības asociācija. Šo organizāciju sadarbība pastāv jau vairākus gadus, un šīs sadarbības rezultātā tika sarīkots pirmais konkurss "Latvijas kultūras kanons 21. gadsimta jaunietim" 2012./2013. mācību gadā. Jauniešu sagatavošanā konkursam ļoti liela nozīme ir skolotāju atbalstam. Konkursa finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, informatīvi – Valsts Izglītības satura centrs. Šogad, rīkojot konkursu, veidojas jauna partnerība starp līdzšinējiem konkursa organizatoriem un šī gada reģionālās kārtas rīkotājiem: Latgales vēstniecību GORS, Valmieras Kultūras centru, Liepājas Universitāti, Jelgavas Spīdolas ģimnāziju un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu.

Konkursa nolikums un pieteikuma forma pielikumā.