Rudens sezonā, kas šogad būs jau trešā, Latgales vēstniecībā GORS plānoti trīs unikāli notikumi, to nedēļas sākumā notikušajā preses konferencē pastāstīja koncertzāles Mākslinieciskās nodaļas vadītāja Ilona Rupaine.
Latgales vēstniecība GORS turpinās iesākto darbu gan žanru daudzveidības, gan skaita ziņā, piedāvājot aptuveni 150 pasākumu, turpinot sadarbību arī Latvijas profesionālajiem mūziķiem, tomēr trīs notikumi rudens sezonā izceļami kā unikāli - tikai Latgales vēstniecībā GORS notiekoši.
Kā atklāja Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava, koris savu 75 gadu jubileju 28. novembrī svinēs Rēzeknē, ne tikai apliecinot cilvēcisko mīlestību pret Latgales reģionu, bet arī uzsverot koncertzāles nozīmi: "Ja nu reiz kaut kas ir mūsu kultūrtelpā izdevies, tad tā ir šī koncertzāle. Latgales vēstniecībā GORS ir kaut kāda sevišķa aura, kur mūzikai un mūzikas garam patīk dzīvoties ļoti "garšīgu dzīvi".
"Kaut kādā veidā akustiskās kvalitātes un infrastruktūras veiksmīga kombinācija nodrošina, ka tā ir vieta, kur mūziķi grib atgriezties vēl un vēl, ka tā ir vieta, kur mūzika dzīvo tādu radošu dzīvi, kādu katrs izpildītājmākslinieks var tikai sapņot," stāstīja Kļava, norādot, ka gan mākslinieku, gan skatītāju pusē koncertzālē var piedzīvot tādu komfortu, kādu var baudīt tikai pasaules slavenākajās koncertzālēs. Koncerta saturiskajās detaļās kora diriģents nedalījās, vien norādot, ka tas būs kas pretējs dažādiem pazīstamies jubilejas koncertu veidiem.
Kļava norādīja, ka koncerts Latgales vēstniecībā GORS notiks tādēļ, ka Rīgā korim nav kur uzstāties: "Nav tā, ka mums nav, kur uzstāties, jo nav koncertēšanas vietu, bet tāpēc, ka Rīgā nav savas koncertzāles." Diriģents norādīja, ka, viņaprāt, drīzumā kultūra vairāk notiks reģionos, parādot to, ka Latvija nav tikai Rīga. Saistībā ar Latvijas simtgadi Kļavam esot ideja savienot visas Latvijas koncertzāles, īstenojot tajās nozīmīgu uzvedumu un projektu cirkulāciju, tā veidojot "Latvijas gredzenu".
No 24. oktobra līdz 31. oktobrim notiks pirmais ērģeļmūzikas festivāls "ORGANismi". Tā vadītāja, ērģelniece Iveta Apkalna norādīja, ka vēlas svinēt ērģeļu "Johannus Eclessia" iegādi 2014. gadā. Viņa norādīja, ka šis būs pirmais viņai zināmais festivāls, kur ērģeles tiks spēlētas kā koncertinstruments uz koncertskatuves. Arī mūziķu un repertuāra, kā arī stilu un žanru izvēle balstīta šajā aspektā. Apkalna norādīja, ka festivāla dalībnieki nebaidīsies arī eksperimentēt, jo koncertzāle tam dod vairāk iespēju nekā baznīca. Festivāla vadītāja vēlas, lai festivāls kļūtu par ilggadēju tradīciju.
Festivāla pirmajā koncertā 24. oktobrī pie ērģelēm sēdīsies Apkalna, kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīgā" izpildot Johana Sebastiana Baha un Paula Hindemita skaņdarbus. 27. oktobrī kopīgu koncertu un priekšnesumus sniegs ērģelnieks Ansgars Valenhorsts no Vācijas un Lilijas Liporas laikmetīgās dejas kompānija. Savukārt 31. oktobrī Raiņa dzejas muzikālo lasījumu no dzejas krājuma "Saules gadi" izpildīs Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bērnu koris, sitaminstrumentu nodaļas audzēkņi un Apkalna.
No 14. septembra līdz 20. septembrim notiks XI Rēzeknes Baroka mūzikas dienas. Katru gadu festivāls tiek veltīts vienai valstij. Šogad ciemos Rēzeknē būs čehu mūziķi, kuri iepazīstinās ar savas valsts mūziku. Trijās festivāla koncertprogrammās būs dzirdams 200 gadu vecs angļu oriģinālinstruments – āmuriņklavieres, kas īpaši šim festivālam tiks atvestas no Prāgas.
Baroka mūzikas dienu atklāšanas koncertā 15. septembrī čehu pianiste Alena Henigova atskaņos pirmsromantisma komponista un sava laika ievērojama pianista Jana Ladislava Duseka mūziku, spēlējot 19. gadsimtā būvētās Brodvuda manufaktūras āmuriņklavieres. Koncertā skanēs arī sonāte, ko komponists veltījis Kurzemes hercogienei Dorotejai.
Otrajā programmā varēs dzirdēt stīgu kvartetu "Eisenberg Quartett", kas spēlē vēsturiskos instrumentus. Viņi atskaņos Ludviga van Bēthovena kvartetu Famažorā op.18 un Jana Jozefa Reslera Pirmo kvartetu Domažorā. Pirmatskaņojumu piedzīvos divi jaundarbi - kvarteta otrās vijoles spēlētāja Jiržīja Sihas Otrais stīgu kvartets, kurā saklausāma Austrummorāvijas tautas mūzikas ietekme, un šveicieša Vincenta Flikigera skaņdarbs "Broadwood" stīgu kvaretam, āmuriņklavierēm un samplerim. Kā stāstīja komponists Flikigers, viņš iedvesmojies no mūsdienu mūzikas, piemēram, hiphopa, kur tiek izmantots sapmleris. Viņš no 100 Bēthovena un Duseka mūzikas fragmentiem radījis jaunu skaņdarbu, kura atskaņojumā arī pats piedalīsies. "Eisenberg Quartett" kopā ar Henigovu un Flikigeru uzstāsies 16. septembrī Lūznavas muižā un 17. septembrī Latgales vēstniecībā GORS.
Baroka mūzikas dienu noslēgumā 19. septembrī Latgales vēstniecībā GORS un 20. septembrī mūzikas namā "Daile", Rīgā, tiks izrādīta 19. gadsimta čehu skaņraža Jana Jozefa Reslera komiskā opera "Atriebība slepkavības dēļ".
